VESELĪBAI

Zaļie smūtiji. Dabas bagātība.

Žurnāls “Taka”
Vasara 2019/ II

Zaļie smūtiji. Dabas bagātība.

Pētot dažādu slimību cēloņus, esmu nonākusi pie secinājuma, ka zaļumi ir vissvarīgākais pārtikas produkts. Tā ir arī vienīgā produktu grupa, kas palīdz sagremot citus produktus un ir lielisks olbaltumvielu, šķiedrvielu un citu svarīgu uzturvielu avots. Tikai nepieciešams atrast veidu, kā tos viegli un ar prieku uzņemt.

Mana pieredze ar zaļajiem smūtijiem aizsākās 2016. gada 40 dienu atslodzes laikā. Veselības nolūkos pieņēmu lēmumu veikt 10 dienu attīrīšanos, uzturā lietojot tikai zaļos smūtijus. Tā bija neaizmirstama pieredze, kas mainīja manu dzīvi, pašsajūtu, uzskatus par ēdienu un dzīvi kopumā. Kopš tā laika brokastīs kā dienas vitamīnu devu labprāt lietoju blenderētus zaļumus.

Kāpēc tieši zaļie smūtiji?
Izrādās, ka burkānu un biešu lakstos ir daudz vairāk barības vielu nekā pašos dārzeņos. Zaļajiem augiem ir pārsteidzoši spēcīga uzbūve, to galvenā sastāvdaļa ir celuloze, kas ir visspēcīgākā molekulārā struktūra pasaulē. Zaļumos ir visvairāk vērtīgu barības vielu kā jebkurā citā pārtikas produktu grupā, taču tās visas tiek uzkrātas augu šūnās. Lai no šūnām iegūtu visas vērtīgās barības vielas, šūnu apvalki ir jāsasmalcina. Sakošļājot uzņemt šīs vērtīgās barības vielas, nav iespējams, jo mēs tos nesakošļājam līdz krēmveida konsistencei. Turklāt, lai sagremotu minerālvielas un vitamīnus, kuņģa sulai jābūt ļoti skābai – pH 1 vai 2. Bez tā visa zaļumi ir arī bagātīgs hlorofila avots, kas satur organismam tik ļoti nepieciešamo skābekli. Varētu teikt, ka tā ir saules enerģija ķīmiskā veidā. Uzņemot hlorofilu pietiekošā daudzumā, mēs pabarojam savus iekšējos orgānus ar saules gaismu. Pat zinātnieki ir pierādījuši, ka nav gandrīz neviena slimība, pret kuru nevarētu cīnīties ar hlorofila palīdzību. Zaļie smūtiji ir ideāls veids, kā hlorofilu uzņemt maksimālā devā.

Labie ogļhidrāti
Vārds ogļhidrāti agrāk manām ausīm skanēja kā bieds, jo saistījās tikai ar baltmaizes batonu vai makaroniem. Tomēr, interesējoties par zaļumiem, guvu apstiprinājumu, ka visas uzturvielas ir svarīgas un organismam nepieciešamas. Tikai augi māk saules gaismu pārvērst ogļhidrātos. Saules gaismas ietekmē tie ražo ogļhidrātus, kas veicina jaunu dzinumu un sakņu attīstību, bet pats svarīgākais – tie veido jaunas lapas, jo tieši lapās rodas ogļhidrāti. Vēl jāpiebilst, ka zaļumi nav dārzeņi, tie arī nesatur cieti.

Olbaltumvielu pārpilnība
Pirms es pati uzsāku zaļo smūtiju eksperimentu, manu prātu visvairāk nodarbināja tas, vai es ar zaļajām lapām uzņemšu pietiekošā daudzumā olbaltumvielas. Tad nu meklēju informāciju, pētīju, lasīju un salīdzināju. Atklāju sev patiešām ko jaunu un vērtīgu. Katras olbaltumvielas molekula sastāv no aminoskābju ķēdes, kuras tiek uzņemtas ar pārtiku. Kā norāda zaļumu pētniece un grāmatas “Zaļā dzīve” autore Viktorija Butenko, ir saliktās olbaltumvielas, kuras ir gaļā, zivī, piena produktos u.c. un ir atsevišķas aminoskābes, kuras atrodamas augļos, dārzeņos un it īpaši zaļumos. Organismam, veidojot olbaltumvielas no zaļumos esošajām aminoskābēm, ir jāstrādā un jānopūlas krietni mazāk, nekā tad, kad tiek uzņemtas jau gatavas, garas olbaltumvielu molekulas. Secināju, ka zaļumos ir ļoti daudz augstas klases olbaltumvielu. Ja uzturā pastāvīgi tiek iekļauti zaļumi, arī visas nepieciešamās aminoskābes tiks bagātīgi uzņemtas. Viens no varenākajiem olbaltumvielu avotiem ir kāposts, taču pie smūtija tas pārlieku lielā daudzumā var radīt ļoti asu garšu, tāpēc eksperimentē iesākumā ar pāris kāposta lapām. Ja tomēr liekas, ka enerģijas ir par maz, vari pievienot olbaltumvielu pulveri.

Burvju sūklis – šķiedrvielas
Viens no pasaulē slavenākajiem uztura speciālistiem Dr. Bernards Džensens apgalvo, ka jebkurai organisma attīrīšanas programmai jāsākas ar resno zarnu! Šķiedrvielu uzņemšanas galvenais mērķis ir izvadīšana. Cilvēka ķermenis ir veidots tik brīnumaini, ka gandrīz visi toksīni no jebkuras ķermeņa daļas, ieskaitot miljoniem šūnu, katru dienu nonāk cilvēka notekcaurulē – resnajā zarnā. Svarīgi zināt, ka imunitāte sākas zarnās. Tieši tur sākas gan slimība, gan veselība!

Šķiedrvielu deficīta sekas
Toksīni nerodas tikai no gaisa, ko elpojam, nesagremotās pārtikas, smago metālu un pesticīdu uzņemšanas. Liels daudzums toksīnu rodas no mūsu pašu ķermeņa atmirušajām šūnām. Tie ir apmēram 30-40 kg mirušu šūnu gadā, kas būtu jāizvada no organisma. Ja tā nenotiek, mūsu ķermeņa mirušās šūnas var kļūt par vistoksiskākajiem atkritumiem, jo uzreiz sāk trūdēt. Ja neuzņemam pietiekošā daudzumā šķiedrvielu, mūsu āda ir pirmā, kas mēģina pārņemt izvadīšanas darbu. Zaļie kokteiļi jeb smūtiji ir daudz vērtīgāki par sulām, jo tajos saglabājam visvērtīgākās augu daļiņas, neizmetot tās komposta kaudzē. Gatavojot smūtiju, izmantoju gan mizas, gan sēklas, gan serdes, kas ir fantastisks šķiedrvielu avots. Lielisks papildinājums katrai ēdienreizei ir linsēklas, kuras satur ļoti daudz ūdenī šķīstošu (14%) un nešķīstošu (12%) šķiedrvielu – 2 pilnas karotes satur 6 g šķiedrvielu. Tās noteikti vajadzētu lietot svaigi maltas, lai sašķeltu cieto apvalku un gūtu vislielāko labumu no uzturvielām. Ņemot vērā to, ka uzņemtajam šķiedrvielu daudzumam ir jāuzsūc un jāizvada ārā vairāki kilogrami organisma atkritumu, vidējā dienas deva būtu no 30-70 gramiem šķiedrvielu. Pavisam precīzi tā ir puse no ķermeņa svara. Varētu teikt, ka nepietiekama šķiedrvielu uzņemšana ir galvenais novecošanās cēlonis. Šķiedrvielas patiešām ir „burvju sūklis”, kas izvada no organisma toksīnus un ļauj mums izskatīties jauneklīgākiem, justies kustīgākiem, lustīgākiem un piepilda mūs ar dzīvības enerģiju.

Vērtīgi zināt!
Nepilnīgu uzturvielu deficīts organismā ne tikai ietekmē veselību un imunitāti, bet arī ievērojami izmaina cilvēka dzīves uztveri, sajūtas un uzvedību. Tieši šis ir faktors, kas būtiski ietekmē mūsu emocijas, atmiņu, garastāvokli, spēju mācīties, kā arī miegu. Tāpēc, lai iegūtu maksimālu labumu no mūsu dabas veltēm, es izmantoju jaudīgu blenderi, kas sagatavo maltīti ideālā konsistencē.

Zālītes un neZālītes
Savvaļas un ārstniecības augu, kā arī nezāļu izmantošanu uzturā pirmajā brīdī šķiet mulsinoša. Pirms daudziem gadiem redzot, kā mana mamma no rītiem dzer dažādu zālīšu maisījumu, domāju, ka jābūt ļoti īpašam dvēseles stāvoklim, lai ko tādu baudītu. Tagad, īpaši pavasarī un vasarā, pati staigāju pa dārzu un izvēlos gardākās zālītes un nezālītes. Tas ir ne vien veselīgi, bet arī ļoti labs veids, kā dažādot zaļumus. Iesaku lasīt sev zināmos augus un neaizrauties ar stipriem ārstniecības augiem, piemēram, ar struteni. Taču galvenais ir dažādot! Saka, ka, ja nedēļām ilgi turpināsiet lietot tikai viena veida zaļumus, piemēram, spinātus, organismā uzkrāsies viena veida alkaloīdi, kas var izraisīt nevēlamus saindēšanās simptomus. Tāpēc, ņem to vērā un dažādo zaļo ēdienkarti.

Ēdiens kā zāles
Katram dārzā aug tieši tie ārstniecības augi vai nezāles, kuri  tam ir visatbilstošākie un piemērotākie. Cilvēkam ar dabu ir fantastiska mijiedarbība, kas ne vienmēr ir ar acīm pamanāma. Nereti gadās situācijas, ka tā nezālīte, ar kuru visvairāk cīnies, ir Tavas labākās zāles, piemēram, gārsa vai balanda. Veselībai vajadzīgos augus var atnest vējš, putni vai tie kādā citā brīnumainā veidā var atnākt uz Tavu dārziņu. Arī ja nav savs dārziņš, katram ir savas iemīļotās pastaigu vietas vai lauki, kur veldzēties no pilsētas burzmas. Palūkojies apkārt! Parasti tieši nezālēm, savvaļas un ārstniecības augiem ir ļoti garas saknes, un tie ir krietni rūgtāki par citiem zaļumiem. Līdz ar to arī daudz bagātāki ar uzturvielām un bioloģiski aktīvajām vielām kā kultūraugi. Šie zaļumi ir tie, kas spēj saņemt no augsnes vajadzīgās vielas bez mēslošanas, izdzīvot bez laistīšanas un siltumnīcas, kā arī neatlaidīgi augt un vairoties, neskatoties uz enerģiskajiem dārza pedantiem – kaplētājiem.

Manas savvaļas ēdienkarte
Katram augam ir sava garša, lai gan dažkārt uzturvērtība var būt līdzīga. Vienam garšo gārsa, citam nātre, vēl kādam pienene un balanda. Es parasti ņemu pa druskai no katras zālītes un kombinēju kopā ar augļiem, ogām un citām piedevām. Man ir svarīgi, lai tas, ko es ēstu, būtu ne tikai veselīgs, bet arī baudāms. Ar vērmelēm un balandām man pagaidām nepielabināties, lai arī kādas slavas dziesmas par tām dziedātu. Taču ir daži zaļumi, kuri man ļoti iet pie sirds, jo, sablenderēti kopā ar augļiem, rūgtie zaļumi kļūst par patīkamu gardumu. Te daži no tiem:

Pienene
Es izmantoju jaunās pieneņu lapas. Ja to būs par daudz, tas radīs rūgtu garšu, neskatoties uz bagātīgo uzturvērtību. Jo lapas ir jaunākas, jo tās ir mazāk rūgtas. Pieneni lieto organisma attīrīšanai, ēstgribas un vielmaiņas uzlabošanai, kā arī labākai zarnu darbībai. Tā lieliski pazemina arī skābes saturu kuņģī un novērš vēdera aizcietējumus. Tāpat pienene ir ļoti laba aknu un žults slimību gadījumā. Tas ir lielisks asinsattīrītājs, ja ir ādas izsitumi un iekaisumi.

Nātre
Salīdzinājumā ar citām savvaļas delikatesēm nātru garša ir neitrāla. Tās var droši lietot, tiklīdz parādījušās pirmās lapiņas. Labākais nātru laiks ir no aprīļa līdz jūlija beigām. Es parasti izvēlos jaunos dzinumus vai lapas bez kātiem, ja nātrītes paaugušās. Jaunās nātrītes ir maigas, tās nav jāmērcē vai kā citādi īpaši jāapstrādā. Nevajag baidīties, ka iekniebs mēlē! Šī ir burvīga Dieva aptieciņas zālīte, kas noņem nogurumu, dod spēku, satur daudz C vitamīna, kalcija, dzelzs un kālija. Nātres ārstē iekaisumus, attīra asinis un veicina asinsradi, līdz ar to lieliski noder pie dažādām ādas vainām. Īpaši nātri iesaka tiem, kas ziemā daudz slimojuši un pavasarī jūtas savārguši.

Gārsa
Kad sākas šo zaļumu sezona, man tas ir lielisks aizvietotājs spinātiem. Satur daudz C vitamīna. Kara un bada laikos tās cilvēkus glābušas no nāves, nodrošinot organismu ar izdzīvošanai svarīgām barības vielām. Gārsas uzturvērtība vispiesātinātākā ir pavasarī un rudenī. Auga latīniskais nosaukums aegopodim podagria latviski tiek tulkots kā “ārstēt podagru” un jau ietver sevī galveno informāciju par pielietojumu. Es teiktu, ka tas ir vitamīniem bagāts augs, kas uzlabo locītavu un muskuļu veselību, veicina organisma attīrīšanos. Jaunās, tikko atvērušās lapiņas, iesaku ikkatram.

Lakši
Saukti arī par meža lokiem vai meža ķiploku, kas pieejami jau aprīlī, un var ēst, līdz sākuši ziedēt. Šim augam piemīt ļoti spēcīga garša, tas attīra ķermeni no nevēlamajiem mikrobiem, atkritumvielām, zarnu parazītiem, kā arī uzlabo gremošanas sistēmas darbību. Pavasarī lakšos ir pat vairāk C vitamīna kā citronā, un tie ir lieliski piemēroti attīrīšanas kūrēm. Lakši ir aizsargājamie augi, tāpēc vislabāk tos iegādāties no lauksaimnieka, kas nodarbojas ar to audzēšanu vai arī saudzīgi plūkt sev zināmās vietās.

Skābenes
Man ļoti patīk skābeņu garša, taču tās nebūs piemērotas ar podagru vai artrītu sirgstošajiem. Es izmantoju jaunos dārza skābeņu dzinumus. To sastāvā bagātīgi atrodams dzelzs un C vitamīns. Skābenes palīdz arī pret asinsvadu un sirds slimībām, mazasinību, cukura diabētu un uzlabo asins sastāvu.

Gaiļbiksīte
Gan ziedi, gan lapas ir izcils C vitamīna avots. Garša ir nedaudz skābena, pat viegli asa, un pārlieku liels daudzums var izraisīt šķebīgu dūšu. Augam pēc būtības piemīt pretiekaisuma un nomierinoša iedarbība, iekļaušana ēdienkartē veicina kuņģa un zarnu trakta darbību un uzlabo vielmaiņu. Gaiļbiksīte piemērota lietošanā, kad uznācis kašķīgs noskaņojums vai ir kāds cits satraukums.

Raudene
Saukta arī par oregano vai savvaļas majorānu. Tāpat kā piparmētra, raudene ir lieliska piedeva garšas buķetes dažādošanai. Garša ir maiga, un aromāts arī patīkams. Izmantoju gan jaunos lakstus, gan ziedus. Ļoti labi noderēs kā nomierinošs līdzeklis zarnu trakta darbības uzlabošanai, pie vēdersāpēm un gastrīta.

Sāc ar mazumiņu
Biežākie pārpratumi vai neizdošanās, eksperimentējot ar nezālēm un savvaļas augiem, rodas, kad pārāk lielas centības dēļ, šie zaļumi pirmajai reizei ir izmantoti par daudz. Tad garša parasti ir rūgta. Otra lieta ir tā, ka organisms tam uzreiz var nebūt gatavs, un labākajā gadījumā vari tikt pie “ātrām kājām”. Nezāles, savvaļas un ārstniecības augi ir ļoti stipri, un tāpēc, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, tie ir jāiekļauj ēdienkartē pamazām. Pirmajās reizēs pilnīgi pietiks ar vienu sauju šo zaļumu, ko var sajaukt kopā ar jau ierastām sastāvdaļām. Pagatavošanai ūdens vietā vari izvēlēties arī paša gatavotu riekstu pienu, kefīru, paniņas vai dzeramo jogurtu. Ir ļoti daudz augu, kurus var pievienot smūtijiem, kopumā Latvijā ir ap 300 ēdamu augu sugu. Katram jāmeklē sava garša, jāpieiet šim procesam radoši un ar prieku, tad arī radīsies pašam savas receptes un izpratne, kuras zālītes ir visgardākās!

Uzmanību!
Izvēloties sastāvdaļas, vērts ņemt vērā katram savas veselības kaites un nepanesību uz kādu no sastāvdaļām. Ir zaļumi, kas slimības izpausmes var tikai veicināt, piemēram, podagras gadījumā. Slimību veicina un pastiprina purīnvielām (tās rada urīnskābi) un olbaltumiem bagāts uzturs, tātad spinātiem un skābenēm NĒ, bet citus zaļumus ar paniņām ūdens vietā LŪDZU! Tie, kas baidās zaudēt kādu lieku kilogramu, izvēlieties avokado, banānus, riekstu pienu un citas sastāvdaļas, kurās vairāk kaloriju.

Recepte iedvesmai
Piedāvāju recepti ieskatam, kurā sastāvdaļas var mainīt un variēt, atstājot vietu improvizācijai. Galvenais, pieej šai lietai radoši un izmanto pieejamās (iegādātās) sastāvdaļas, lai galarezultāts iznāk zaļš.

Mandeļu piena & neZālīšu smūtijs
mandeļu piens (viena sauja izmērcētas mandeles, 0.5 l ūdens, sablenderē, var nenokāst biezumus)
divas saujas zaļumi (gārsa, nātre, skābenes, pelašķu lapas)
1 banāns
1 apelsīns
1 ēdamkarote kaņepju proteīna pulveris
1 ēdamkarote triphala pulveris

Zaļo smūtiju pagatavošana ir kā interesants un aizraujošs piedzīvojums, kas katram atšķirīgs! Galvenais ir, lai šis process rada prieku un pašam labi garšo.

______
Anita Kreicberga
zīmola „Mārītes zālītes” vadītāja
bloga www.ramtairiti.lv veidotāja

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *