VESELĪBAI

Dvēseles un ķermeņa svētki. Atslodzes dāvanas.

Žurnāls “Taka”
Pavasaris 2019/ I

Dvēseles un ķermeņa svētki
Atslodzes dāvanas

Biežas garastāvokļa maiņas, galvassāpes, tā saucamais pavasara nogurums, aizcietējumi – tie ir ļoti nopietni simptomi tam, ka mūsu garīgais un fiziskais ķermenis saka, ka ir laiks atslodzei. Cilvēka organisms ir apbrīnas vērts šedevrs, kā tas funkcionē – sirds, zarnas, smadzenes. Tam piemīt fantastiska spēja atjaunoties un pašdziedināties. Apzināta atslodze vismaz divas reizes gadā būtu minimums, kā varam pateikties savam ķermenim.
Man tas nav stāsts par ēšanu. Caur atslodzi es varu nonākt līdz tādām tēmām, par kurām man ir svarīgi runāt – par domām, par emocijām, par iekšējo izaugsmi, par to, kā mēs radam savu realitāti, par to, ka paši varam radīt tādu dzīvi, kādu sapņojam dzīvot, par to, kā sadzirdēt savu dvēseli, par to, kā noskaņot sevi kā vislabāko instrumentu Dieva rokās.

Kā tas viss sākās
Man ir ļoti viegli saprast, kā jūtas cilvēks ar ādas iekaisumiem, niezi, dermatītu vai psoriāzi. Esmu to piedzīvojusi, un atradusi izeju no šī apburtā loka. Jebkuri iekaisumi, izsitumi, ekzēmas, alerģijas uz ādas ir tikai izpausme – aisberga redzamā daļa. Jāmeklē ir cēlonis, nevis jācīnās ar kārtējo smēri no aptiekas, kura nepalīdz. Virziens, kurā jāmeklē atbildes, ir smadzenes un zarnas!

Mans redzējums
Es uz jebkuru saslimšanu skatos tādā trīsdimensiju formātā. Pirmkārt, tas ir viss, ko mēs domājam, kā mēs uztveram sevi un pasauli. Otrkārt, tas ir viss, ko mēs ēdam, cik daudz ēdam, kad un kā to darām, un vai ļaujam organismam pašam restartēties, lai regulētu visus procesus. Respektīvi vai ieturam atslodzes dienas vai periodus. Treškārt, tā ir vide, kurā mēs atrodamies, gaiss, kuru elpojam, cilvēki, kuri ir mums apkārt.

Kur es tērēju savu dzīvības enerģiju?
Reiz es ar savām ādas problēmām biju tā pārņemta, līdz vairs neredzēju risinājumu. Mans scenārijs toreiz bija ačgārns, bet tomēr aizgāju līdz rezultātam. Vispirms es sāku sevi ārstēt no ārpuses, ar ziedēm un dažādiem uztura bagātinātājiem, kas attīra organismu. Labs sākums, bet tas nedeva gaidītos rezultātus. Tad es sāku meklēt psiholoģiskos cēloņus, rakņāties pagātnē un preparēt bērnības traumas. Cēlonis vienmēr ir iekšpusē, katrā pašā. Visbeidzot, trešais solis bija uzturs. Un atturēšanās no konkrētiem pārtikas produktiem, izrādījās visgrūtākais izaicinājums. Mainīt ierasto dzīvesveidu, savus ieradumus – tas ir ļoti, ļoti grūti. Nolēmu ieturēt 40 dienu gavēni, atsakoties no kviešu un piena produktiem, gaļas, alkohola, saldumiem, kafijas un olām. Tas bija eksperiments pašai ar sevi. Lai es mainītu savus ieradumus, veidu kā un kādus lēmumus pieņemu, man bija būtiski jāmaina sava ēdienkarte. Blīva pārtika pievelk blīvas domas un otrādi. Jutu, ka esmu gatava pilnīgam restartam. Mans nodoms bija iztukšotu to pilno spaini, kurā vairs neko nevar ieliet, lai atvērtu vietu jaunai, svaigai dzīvības enerģijai. Tātad trešais posms ir paveikt varoņdarbu!​ Un tagad mācu cilvēkiem tieši ar to sākt.

Atsacīšanās cēlāka mērķa vārdā
Vēdās sacīts, ka askēze paredzēta jūtu kontrolei. Tā ir sevis ierobežošana uz kaut ko, upurēšanās cēlāka mērķa vārdā. Šajā gadījumā atteikšanās no iemīļotajiem pārtikas produktiem vai kādiem citiem ieradumiem, lai uzlabotu organisma funkcijas un uzlabotu visas maņas, jeb sensoro sistēmu, kas palīdz uztvert apkārtējo vidi.
Šāda atslodze uz vismaz 21 dienu ir ļoti vērtīga un svētīga apņemšanās. Kad nomainām ēdienkarti, mainās arī domāšana, vide un veidojas jauni ieradumi. Iespējams, ka vairs nesatiecies ar tiem cilvēkiem, ar kuriem satikies pirms tam. Parādās jaunas iespējas, cilvēki, intereses, dzīve paliek krāsaināka…vieglāka. Vieglāks ēdiens ir vieglāka dzīves uztvere.

Mana pieredze
Pirmajā nedēļā uztaisīju produktu izslēgšanu. Atteicos no gaļas, saldumiem, no kviešu produktiem, alkohola un piena produktiem. Visgrūtāk gāja ar saldumiem, pirmās trīs dienas bija ļoti grūtas. Tas ir kā ar maziem bērniem, kad nedabū našķi, sākas niķi. Atteikties no kafijas es vēl nebiju gatava, bet es sevi par to nerāju. Nākamajā nedēļā es atteicos arī no olas. Trešajā nedēļā es apņēmos veikt neiespējamo – 10 dienas pārtikt tikai no zaļajiem smūtijiem. Un atteicos arī no kafijas. Te sākās mans īstais izaicinājums, bet desmitās dienas viegluma un svētku sajūta, arī 5kg svara zudums ir mazākā dāsnā Visuma ​dāvana, kuru var piedzīvot.

Dzīve pēc tam
Pēc šīm 10 zaļo smūtiju dienām noteikti nepieciešams pārejas posms aptuveni nedēļu, ievērojot produktu izslēgšanu. Tātad saglabāju zaļos smūtijus rītā un/vai vakarā, bet pa dienu ēdu cieto barību, piemēram, zupas, lēcas, griķus, salātus. Ah, cik labi garšoja skābeņu zupa!
Pēc tam atliek vien šo lielisko jauniegūto sajūtu uzturēt ar atslodzes dienām vai periodiem, kad mainās gadalaiki. Pēc šī eksperimenta mana visdziļākā pārliecība ir tā, ka veselība un slimība rodas zarnās, kas ir mūsu otras smadzenes. Šis piedzīvojums bija mans paldies manam ķermenim par to, ka viņš man ir devis tik labas mājas. Pat ja atsakamies no kaut kā, dzīvē tukšums nepaliek, vienmēr kaut kas tiek dots vietā. Nezinām, kas tas būs, bet tas vienmēr ir kaut kas vairāk, nekā sagaidām. Šajā gadījumā man tā bija tīra, svaiga, viegla enerģija, kas nav nopērkama ne par kādu naudu un pavēra man jaunas durvis dzīves ceļā. Durvis, kuras pēc tam nosaucu par RAMTAI RĪTĪ. Tieši manā pirmajā atslodzē meklējami pirmie impulsi dalīties ar šo svarīgo, caur sevi atklāto informāciju.

Blogs ramtairiti.lv
Visas iekšējās pārmaiņas izraisīja arī būtiskas izmaiņas vidē. No Rīgas dāmas kļuvu atkal par lauku meiteni. Nu jau ir kāds laiciņš, kopš esmu atgriezusies Kuldīgas novadā, Padurē, kur “Dabari” un “Rīti” ir manas mājas un iedvesma ikdienas lidojumam. “Dabaros” aug mūsu ārstniecības augi un top zīmola “Mārītes Zālītes” produkcija.  Savukārt blogs Ramtai Rīti radās viegli un rotaļīgi, tāpēc tāds ir arī tā nosaukums. Iesākumā tas bija kā gaisīgs netveramu sajūtu lidojums, bet jo dienas, jo vairāk kā telpa, kur apkopot savas zināšanas, pašizaugsmes eksperimentus, labsajūtas atklājumus un dalīties ar tiem. Tur es runāju par to, kā varam atbalstīt savu ķermeni, lai tas spētu pats sevi izdziedināt. Par sevi kā vienotu veselumu. Par gavēni un ikdienas atslodzi. Par zaļajiem smūtijiem un to nozīmīgumu mūsu veselībā. Par radošām izpausmēm un tehnikām, kuras esmu atzinusi par savējām. Par jautājumiem, kurus saņemu ikdienā, strādājot ar klientiem un atklāsmēm, kuras piedzīvoju pati. Rīkoju kopīgus atslodzes laikus un dažādas prakses.

Atslodzes grupa Facebook Ramtai Rīti
Manis pašas gūtā pieredze ir mudinājusi izveidot slēgtu Atslodzes grupu Facebook vietnē, kur kopā ar meitenēm ejam šo ceļu, es katru dienu soli pa solim izvadu cauri šim nezināmajam procesam. Man ir svarīgi, lai grupā būtu savu veselību uzlabot, sevi disciplinēt un pilnveidot gatavi dalībnieki, nevis skatītāji. Tāpēc pirms nokļūšanas grupā katru uzrunāju un iesākumā ir jāspēj atbildēt uz jautājumiem: Kāpēc es to vēlos? Ko esmu gatavs mainīt? Darbs grupā ir komandas darbs, ko veicam kopā. Katram ir savs nodoms, taču mērķis mums visiem viens – piedzīvot laimīgāku sevi! Tas nozīmē, būt drosmīgam un vārda vistiešākajā nozīmē ņēma savas dzīves grožus savās rokās. Tas kopā izdodas soli pa solim caur atbalstu, ēdienkartes maiņu, zīmēšanu, dalīšanos, uzdrīkstēšanos izteikties, vērošanu, elpošanu, vides kārtošanu un attīrīšanu, kā arī citām radošām nodarbēm.
Varu jau pačukstēt, ka šogad man šim projektam pievienosies uztura speciāliste Jolanta Viškinte.
Viņa rūpēsies par to, lai organisma funkcijas būtu saprotamas, stāstīs par to kā un ko gatavot, kā aizvietot produktus, dalīsies ar savām receptēm. Katram, kurš vēlēsies, par atsevišķu samaksu būs iespēja saņemt uztura speciālistes izstrādātu ēšanas plānu. Savukārt es šajā laikā rūpēšos par garīgo barību.

Atslodze ar mani kopā var pielīdzināt brīvajam kritienam, kas dažkārt mēdz būt bailīgs, jo nezini, kas tevi sagaidīs aiz nākamā pagrieziena, kur nu vēl galā. Un tam vajag lielu uzdrīkstēšanos, uzticēšanos un ļaušanos. Bet! Tas ir tik ļoti tā vērts! Un spert soli savā jaunajā, skaistajā un laimīgajā dzīvē var tikai katrs pats. Es varu paturēt rociņu, atbalstīt, nomierināt, uzmundrināt un arī pateikt kādu stingru vārdu, ja tas nepieciešams.
Lai dalībnieku pieredzes stāsti, kas lasāmi www.ramtairiti.lv, kalpo Tev par iedvesmu!

 

______
Anita Kreicberga
zīmola „Mārītes zālītes” vadītāja
bloga www.ramtairiti.lv veidotāja

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *