Kas negrib – meklē iemeslu, kas grib – iet un meklē!
Publikācija žurnālā Zintnieks 2020.gada maijā (9.numurā)
Intervija ar Mārīti Mergu,
Mārītes Zālītes ārstniecības augu produktu radītāju, Imidžterapeiti un domformu medicīnas speciālisti, t.29355469
Sakāt, ka visam pamatā ir cēloņu un seku likums, kāda ir šī saistība?
Cēloņu un seku likums dzīvē strādā visu laiku, gan sadzīvē, gan veselībā, arī politikā, visur. Ja pacients nerūpēsies par savu veselību, lai viņš arī negaida nekādus brīnumus. Viņš savas slimības būs jau iestaigājis, dažādas gripas, bronhītus pārslimojis, jo cilvēki bieži strādā divās trijās darbavietās, tad viņi aiziet mājās un viņiem sākās otrā maiņa. Ja mājās ir laba atmosfēra, tad cilvēks var atiet no tā, kas ir darbā, bet, ja mājās kliedz un lamājas, tad ir, kā ir. Man ir viena paciente, vārdā nesaukšu, vienu dienu ģimenē lamājas, nākošajā dienā, svētdienā, iet uz baznīcu, un pirmdien iet pie psihiatra. Kāda veselība tur var būt?
Negatīvās emocijas kaut kad atbalsojas ķermenī.
Nevis kaut kad, bet uzreiz paliek kā nosēdums. Ja viens otru izlamā, aizvaino, tas nenozīmē, ka tas kaut kur pazūd, tas paliek. Un cilvēks staigā ar bailēm, sāpēm un aizvainojumu. Viņš nedrīkst pieļaut, ka viņu lamā, ka viņu darbā pazemo. Tāpēc vajadzīga laba veselība un pašapziņa, nevar pieļaut to, ka viņu mājās lamā, darbā komandē, ka viņš ir līdz tādam stresam, ka jāiet pie psihiatra. Ir jānokārto šīs lietas, ja neprot, lai iet un mācās, nodarbojas ar dažādām tehnikām, tagad moderni ir elpot, es pati arī elpoju.
Ir kaut kāda saistība – konkrētas emocijas, kas vēlāk izpaužas noteiktās slimībās?
Jā, ir. Piemēram, ja ir ilgstoši dusmas, naids, aizvainojums – žultspūslis spazmē, tas uzdod uz aknām un tajā vietā rodas spazmas. Pasliktinās asinsrite aknās, žultspūslī. Lai šīs spazmas dabūtu nost, pacientam ir jāievēro diēta, bet galvenais, jāiet gulēt pulksten 22, lai nomierinās nervu sistēma. Nieres izfiltrē visas asinis, tās jāuztur kārtībā. Vajadzīgas kustības, pareiza elpošana, skatīties, ko liek mutē, jo ēdiens ir vislabākās zāles. Dzert siltu ūdeni, silts uzsūcas organismā uzreiz.
Ir jāattīra aknas, žultspūslis, arī tievā un resnā zarna jāattīra. Kad tur viss kārtībā, tad arī veselība sakārtojas. Noteikti divas reizes gadā attīrīt zarnu traktu. Ja ir sausa āda, tad aknas ir vājas, mitras rokas nozīmē vājas nieres, utt. Arī necieņa pret sevi rada dažādas slimības.
Daudz šobrīd sūdzību par dažādām alerģijām…
Par alerģijām – cilvēki ēd mirušu barību; vista, gaļa, zivis, tā ir mirusi barība. Ja jūs redzat vistiņu pa sētu skraidām un otrā dienā viņa tiek nokauta, jā, tā ir vistiņa, tādu var lietot. Bet pārsvarā mēs jau nezinām, kad dzīvnieks ir nokauts, kur ticis turēts. Dzīvojam stresā, ēdam mirušu ēdienu, tas viss ir redzams uz ādas. Lai pacients tiktu pie veselības, jāsāk ar šīm lietām. Cits nevar ēst gaļu mēnesi, cits pusgadu, jo viņam iekšas netiek galā ar to. Kad jūs kaut ko pērkat, jūs skatieties uz etiķetēm, cik mākslīgu vielu tur pievienots!
Pat maziem bērniem jau no diviem, pieciem mēnešiem mēdz būt visādas alerģijas, kas tik viņiem nav! Pirmais, ko es jautāju, vai māte baro bērnu ar krūti? Jo bērns ar pienu saņem ne tikai ēdienu, bet arī visu emociju buķeti, ko izjūt māte. Māte jāārstē, nevis bērns.
Ļoti daudz manu pacientu strādā divos trijos darbos, atnāk mājās 21 un iet gulēt divos naktī, un tā ilgstoši. Cilvēks vispār neatpūšas, viņš ir stresā. No rīta iedzer kafiju, tad pēc stundas dzer kafiju, tad atkal kafiju un tolka nekāda. Tikai tad, kad viņš aiziet pie daktera, viena, otra, trešā, izdzer visu aptieku, uztaisa visus usg, bet to bumbulīšu arvien vairāk un vairāk, tad viņi atnāk un prasa – Mārīt, ko lai dara? Kā es jūs neklausīju pirms trīs gadiem? Ir man arī tādi pacienti. Ja cilvēks atnāk, es izstāstu, pastāstu, parādu un vienmēr meklēju cēloni. Imidžterapijā, kas ir ķīniešu medicīnas novirziens, kur es mācos Kundawellī institūtā Ķīnā, pēc pulsa nosaka diagnozi. Es sazīmēju, uzzīmēju, pastāstu, bet pats galvenais – pacientam ir jānodarbojas ar sevi.
Un cik cilvēki ir gatavi ar sevi darboties?
Tie, kas nonāk pie manis, tie ir gatavi. Jo lielākā daļa no tiem ir tādi, kas ir izstaigājuši visu, visu, izdzēruši visas aptiekas, un tad viņi ir gatavi darīt. Bieži vien es saku ļoti vienkāršas lietas, rādu no cigun, stāstu, rakstu, kas būtu jāievēro.
Varat pastāstīt sīkāk par cigun kā metodi?
Tā ir ķīniešu vingrošanas metode. Lai cigun iemācītos pareizi, jāiet pie īsta skolotāja mācīties. Cigun ir dažādi veidi. Es mācos Džuņ Juaņ cigun pie Sjui Mintana.
Es to nepasniedzu, bet rādu atsevišķas lietas, kas var palīdzēt pacientiem, sevišķi tiem, kam ir problēmas ar locītavām, kam sāp mugura, ceļi, krusti. Es parādu pavisam vienkāršus vingrojumus un dodu arī no savām zālītēm. Tālāk viss atkarīgs no tā, cik pacients ir gatavs tikt pie veselības, vai, cik viņš ir slinks. Ir arī tādi cilvēki, kas atnāk tīri aiz intereses, ko tad nu es pateikšu citu kā ārsts. Viņi domā, ka tikai ar padomu došanu viss apstāsies, bet ir jādara, katru dienu sistemātiski jādara.
Arī savas smērītes, ko es taisu un lieku ieklapēt, es mācu ieklapēt noteiktās vietās, jo tur ir speciāli punkti, ja tos attaisa vaļā, uzlabojas asinsrite un pacientam vairāk nesāp. Nevar klapēt, kur pagadās. Klapēšana attaisa vaļā punktus, kur iet ļoti daudz kanālu un meridiānu, es pacientam to parādu. Es, piemēram, kad sastrādājos, arī man mugura reizēm pasāp, tad paguļu uz valnīša, citreiz, guļot, pilnīgi kaut kas nokrikšķ mugurkaulam, tas nozīmē, ka viss ieiet savā vietiņā.
Piemēram, ja kādam tirpst pirksti, tas nenozīmē, ka vaina pirkstos, vaina ir citur. Es rādu un stāstu, ja darīsiet un klapēsiet šeit, jums sāpes atkāpsies un netraucēs dzīvot. Ja cilvēkam ir smags darbs, vai, ja viņš dzīvo laukos, tad vai nu jāmeklē rūķīši, kas izdara smago darbu vai kaut kas jālikvidē, izejas nav. Kad paliks bez rokām, kas tad to darīs? Nekādi joki nav. Pacientiem es nekad nedodu vairāk par 3 – 5 vingrojumiem, citreiz tikai vienu. Ja cilvēks saka, man nav laika, pa kuru laiku lai es daru, ja atnāku mājās plkst.22? Es saku, tā ir jūsu darīšana, jūs man prasāt veselību, es jums izstāstu no savas puses, kā lai jūs pie tās tiekat. Vienīgais glābiņš ir kustēties, kustēties un kustēties. Te ir tā, jo vairāk ir jāstrādā, jo vairāk jānodarbojas arī ar sevi, ja jūs strādājat, piemēram, divpadsmit stundas dienā, jums pa tām 12 stundām ir jāatrod laiks sev. Piemēram, ieejat kādā citā telpā un uztaisiet vingrojumu. Nevis mājās divas stundas, bet mazdrusciņ visas dienas garumā, kamēr esat darbā. Un 22 jāiet gulēt.
Par meditācijām – cik tās ir svarīgas veselībai?
Cilvēki bieži ir tādā stresā, ka tam nav gatavi. Jo meditācija iedarbojas tikai tad, ja prāts ir mierā, vislabāk to darīt no rīta, tikko atver acis. Tas jāiemācās, nav tā, ka nu tikai apsēdies un viss notiks. Parasti cilvēks turpina risināt savas lietas, viņam nav laika nomierināt prātu. Visu laiku viss kas maļas pa galvu. Ko viņš meditē, viņš aiztaisa acis un sēž! Vispirms ir jāsakārto kaut kādas lietas, kas traucē dzīvot, vai tas ir darbā, vai mājās. Man vienā pilsētā ir viena paciente, kad es tur aizbraucu, viņa regulāri reizi mēnesī vai divos nāk pie manis, ir pagājuši gadi četri, pieci, un katru reizi viens un tas pats. It kā ir uzlabojumi, bet, kamēr viņa nenodarbosies ar sevi, tikai runās vien, nekas nenotiks. Kāda meditācija, ja prāts ir nemierā? Vienmēr ir jānosaka prioritātes, seriālus varat skatīties sestdienās, svētdienās, bet, ja jums ir jāstrādā no rīta līdz vakaram, un ir kaut kāda slodze arī mājās, tad ir jābūt kaut kādam režīmam. Jācenšas kaut vai divreiz gadā trīs līdz piecas dienas aizbraukt kaut kur citos cilvēkos, citā vidē. Ar sevi jānodarbojas, tāpēc es visiem saku, nopērciet pildspalvu, blociņu, rakstiet katru rītu, cikos ceļaties, ko jūs ēdat un kā jums pagāja diena. Un mērķi sev jāizvirza, tas pats par sevi! Es pacientiem prasu, kas ir tas, ko tu gribi sasniegt, kāda profesija, kāds amats? Ai, es jau nevaru. Nē, tu vari, bet tu nezini, ka tu vari! Raksti grāmatiņā mērķus dienai, nedēļai, mēnesim, gadam, diviem gadiem. Ilgāk nevajag, jo laiks paiet ļoti ātri. Bet svarīgi skatīties, lai dzīve neaizslīd caur pirkstiem. Katru dienu kaut kas ir jādara priekš sevis, un tās sīkās, mazās lietiņas jau dos to, lai tu sasniegtu savu mērķi. Piemēram, tev ir mērķis aizbraukt tur un tur, ko tu darīsi, lai to sasniegtu? Tev ir jāstrādā, tev ir jāsakrāj, tev ir jāizvirza prioritātes. Arī – saprast ko tu tur darīsi? Kāds ir mērķis, vai gozēsies saulītē vai kādās lekcijās sēdēsi? Ja lekcijās, tad kādās? Tas viss ir mērķis. Jāiet ir tur, kur patīk, jāmeklē tas, kas patīk. Ja nepatīk vai nevar saprast, nu, tad jāiet visur pēc kārtas, kamēr kaut kas aizķersies.
Tagad moderni ir iet pie psihoterapeita.
Tik daudz cilvēku tagad iet pie psihoterapeita. Tomēr tai pašā laikā jānokārto mājas lietas. Ja tev nepatīk darbs, kur tu ej, nu, nestrādā to! Meklē citu. Neapmierina veselība – uzlabo to! Vajag izstrādāt mazus ieradumus, ko katru dienu darīt savas veselības vai dzīves apstākļu uzlabošanai, bet nepieciešama arī saprašana – kāpēc to darām?
Ja cilvēkam ir nenormāli apstākļi mājās un darbā, kad terapeits vairs netiek galā, tad visus sūta pie psihiatra. Pēdējā laikā pat bērnus sūta pie psihiatra! Nepaprasa, kādi jums ir apstākļi mājās un skolā, tāpēc, ka dakterim nav laika. Tas ir ļoti svarīgi. Cēlonis, it visam ir cēlonis! Kā jau teicu, nevar vienu dienu lamāties, nākamajā iet uz baznīcu un aiznākamajā pie psihiatra. Nu, nevar tā dzīvot! Tad kādam tas ir jāpasaka! Un ļoti bieži es esmu tā, kas saka, nevar tā dzīvot, saulīt! Un tādu pacientu man ir daudz.
Māmiņām pediatrs liek bērnu vest pie psihiatra, mamma atnāk, bet Mārīt, tas bērns tak nav traks! Es saku, protams, nē, un, kad tu pajautā bērnam, kā viņam skolā ir, viņš sāk raudāt. Mājās tikai ar tēti labi sapas, bet atvedusi ir mamma, un mammai vajag fiksi, ātri un uzreiz. Bērns viņu vairs nedzird, bet tēvs, kas ir vienīgā drošības saliņa, ir mājās reti, jo tāds darbs. Un tad šeit bērns sēž, mamma sēž, un abi raud. Jāmeklē cēlonis! Kādreiz ar uzvedības traucējumiem sūtīja uz tādām skolām, kur atpalikušie bērni, bet viņi nav atpalikuši, ar viņiem ir jānodarbojas. Kā nodarbosieties ar bērnu, tā arī būs. Kā jūs viņam iemācīsiet tikt galā ar sevi un sakārtot savas lietas, tā arī viņam vēlāk ies dzīvē.
Mācīt otru cilvēku var tikai tad, ja viņš prasa jums padomu, ar padomiem nekad nevajag uzbāzties un cita ģimenē jaukties nevajag. Jāturas tālāk no cilvēkiem, kas vaimanā vai slavē jūs, bet aiz muguras aprunā. Domāt, skatīties, ar kādiem cilvēkiem satiekamies. Meklēt tikai pozitīvus cilvēkus. Pajautāt sev, vai es pats esmu laimīgs? Ko šodien izvēlēšos – prieku vai bēdas? Laime ir gūt pozitīvas emocijas katrā dienā. Un priecīgs cilvēks nedara muļķības.
Par depresiju – arī depresijas mākto cilvēku skaits pastāvīgi pieaug.
Cilvēks, kurš ir depresijā, tikai guļ un skatās vienā punktā, dzer psihiatra zāles, širmis ciet un gaida brīnumus. Un psihiatra zāles jau nemaz tā nevar noņemt, tās ir, kā saka, oficiālas narkotikas. Bet brīnums jau ir mūsos pašos! Bieži cilvēkam jāaizbrauc uz Latvijas otru galu, lai es, svešs cilvēks, to pateiktu. Es jau tā caur puķēm nerunāju, saku, kā ir. Es saku, nevar, mīļā, cilvēks tā dzīvot! Ir kaut kas jāsakārto sevī un sev apkārt. Un visa tā kārtošana arī – nevis drastiski, bet ierakstīt blociņā, šodien es izmazgāšu vienu istabu, rīt koridoru, parīt veļu. Tāpēc jāatbrauc uz Latvijas otru galu, lai Mārīte pateiktu, ka jāizmazgā istaba un pašam jānomazgājas. Cilvēkus nevar žēlot, ja pažēlos, viņš nevarēs attīstīties. Daudzi ir pieradināti pie tā, ka ar sevi nav jāstrādā, viņi negrib mainīties. Vajadzīga motivācija, pieņemot lēmumu. Brīnums jau ir tikai mūsos, jāpaceļ pakaļa un kaut kas jādara.
Jāiemācās nenest sevī lieku smagumu, atrasties šeit un tagad. Piecelties no sava dīvāniņa un sākt darīt – ar sevis disciplīnu un motivāciju. Izdarīt vismaz 3 labas lietas katru dienu. Runāt mazāk, darīt vairāk. Katru dienu darīt kaut ko, lai mazinātu savas problēmas dzīvē. Piemēram, atmest dusmošanos, jo vienmēr strādās cēloņu-seku likums. Nepieciešams radīt tādu vidi, lai apkārt ir cilvēki, kas tic un novērtē. Veidot apstākļus, kas rada motivāciju. Sākt ticēt sev – pēc tam noticēs arī citi. Cik maksā veiksme? Ko tas prasa no manis? Kas negrib – meklē iemeslu, kas grib – iet un meklē!
Man viena paciente bija, 82 gadi, viņa saka, ziniet, man nekas nekait, bet pasakiet man, kā lai es pārdodu zemi, atgūstu parādu un nopērku dzīvokli? Ar ko man jāsāk? Man vajag tik un tik. Un tad mēs pa abām štukojām, ar ko būtu jāsāk. Mēs visu uzrakstījām, ko es darītu, lai pārdotu zemi, atgūtu parādu un par to nopirktu jaunajā mājā divistabu dzīvokli. Arī ar tādām tēmām pie manis nāk. Izdzīvojusi divus karus, apglabājusi visus vīrus, tagad ar šo jātiek galā. Man pašai pilnīgi mugurkauls iztaisnojās, cik tai sievietei liels dzīvesspars!
Ir tie, kas vairāk tic zālēm un ārstiem, ir atkal tie, kas vairāk dziedniekiem un tautas medicīnai.
Cilvēkam vispirms jātic pašam sev, jo tikai viņš pats var sevi izārstēt. Pie manis nonāk tie, kas jau ir visu ko izdzēruši, visur bijuši, un neviens nav paprasījis, cikos jūs ejat gulēt un ko jūs ēdat. Jo ēdiens ir zāles. Vajag uzlabot dzīves kvalitāti. Cilvēki bieži vien paši rada sev problēmas. Mūsdienu civilizācijas problēma – cilvēki daudz ko grib un par daudz ēd. Ja ķermenis negrib ēst, tad nevajag ēst. Tad būs enerģija un cilvēks mazāk slimos.
Man ir viens pacients patālā pilsētā, kam dakteris uzstādīja smagu diagnozi, un viņš katru reizi pie manis atnāk, kad tur esmu, un es, kad viņu ieraugu, man pilnīgi prieks par viņu, viņš ar katru reizi smukāks paliek. Kā tas vīrietis ir izmainījies! Vienmēr līdzi ir sieva, un es sievai arī prasu, nu, kā jums ir, viņa tikai smaida un rāda īkšķus uz augšu. Bet viņam pašam pretenzijas, kad es varēšu sākt ēst to un to? Tā, kā es rakstīju, tā sāksiet. Nu, bet varbūt, ka var vienu mazu gabaliņu? Kā es rakstīju, tā ir. Un viņš turpina. Lai tiktu pie veselības, sākumā tā ir cīņa ar sevi, ar saviem ieradumiem un slinkumu.
Rietumu medicīna jau pārsvarā koncentrējas uz zāļu došanu.
Rietumu medicīna izgriež, piešuj, par to cepuri nost. Bet vienmēr vajag meklēt cēloni, ārsti pašlaik ārstē sekas. Nepieciešams pašiem lasīt, interesēties, nodarboties, tabletīte vien nelīdzēs. Viss sākas ar vēdera dobuma orgāniem. Daudziem tagad ir vēnu problēmas, čūlas – tās ir problēmas vēdera lejas daļā, te palīdzēs diafragmālā elpošana, rūgtas tējas, ceriņi, kastaņi – tie jālieto ārīgi, jāveic pietupieni. Ja ir ādas, alerģijas problēmas – jāsaprot, ka mums organismā dzīvo mikrobi, dažādas sēnītes un baktērijas, tie ir aptuveni 3 – 5 kg no mūsu svara. Aknu – žults ceļu traucējumi, tās ir gļotas zarnās, tad rodas tārpi, sēnītes, u.c. Vajadzīgs, lai labi strādā aknas un žultspūslis, lai organisms attīrās no patogēnās mikrofloras.
Cita lieta – ir visādi kompjūteri, datori, un tas ir dramatiski, ka viņi sūta pacientu visu laiku pie dažādiem dakteriem, uz visādiem izmeklējumiem, cilvēks nonāk pie manis, es jautāju, ko tad jūs lietojat šos divus mēnešus? Viņi saka, man neviens neko nerakstīja. Divi mēneši pagājuši, cilvēks tikai staigā un staigā pa ārstiem! Un cik jūs naudas iztērējāt? Ui, par to labāk nerunāsim! Kā man viena paciente teica, es izvedu govi no staļļa, pārdevu un aizgāju uztaisīt operāciju. Nu, un kā? Tagad man sāp otra puse! Un govs ir? Nav! Lūk, tā!
Ko Jūs sakāt par jauno koronavīrusu, kas pieņem arvien globālākus apgriezienus?
No 2020. gada mūsu dzīvi arvien vairāk pārņem vīrusi, stress, baktērijas, sēnītes. Nepieciešams rūpēties par savu imunitāti. Svarīgi ir zināt savu Ph līmeni (to var pārbaudīt ar internetā nopērkamu Ph metru, kas mēra Ph līmeni rīta urīnā). Vesela organisma Ph ir no 7,1 – 7,5. Ja PH ir zems, organismā var dzīvot visādi mikroorganismi un slimības, kam vien patīk. Nedrīkst nekur sāpēt, kur sāp, tur ir zems Ph. Ja organisma Ph ir 7,4, labi filtrējas asinis, nieres labi strādā, neveidojas cistas, onkoloģija. Visas slimības rodas no nepareizas asinsrites, ja cilvēks nervozē, vēders kļūst ciets, krājas gāzes vēderā.
Pēdējos gados braukāju uz Ķīnu, kur mācos Kundawelli medicīnas institūtā. Katru gadu janvārī tur visi ļoti slimo – iesnas, klepus, augsta temperatūra. Es vienmēr ņemu līdzi savu ziedi nr.2, sev un tiem, kas mācās. Mani vienmēr glābj šis komplektiņš – 2.ziede, pulveris imunitātei, pulveris nierēm un attīrošais pulveris. 2019. gadā vairāki studenti gulēja viesnīcā ar vīrusu saslimšanām, kamēr es un tie, kas lietoja manis ieteikto ziedi, nesaslimām. Mūs izglāba Latvijas zālītes.
______
Mārītes Mergas izglītība un pieredze:
Zināšanas un pieredze homeopātijā kopš 1999.gada;
Sjui Mintana personīgā skolniece kopš 2005.gada;
Džuņ Juan Cigun 1.pakāpes instruktore no 2008.g.
Imidžterapteite (sertifikāts iegūts Ķīnā Kundawelli medicīnas institūtā) no 2012.g.
Mārītes Zālītes ārstniecības augu produktu radītāja;
Viscerālās masāžas apmācības pie A. Ogulova 2019.gadā
(sīkāka info par visiem apgūtajiem kursiem un iegūtajiem sertifikātiem skatīt www.mariteszalites.lv)