Izšķirošais faktors ceļā uz veselību – gara spēks
Saruna ar homeopāti-psiholoģi,
“Mārītes Zālītes”radītāju Mārīti Mergu
Mārītes Mergas zīmolu “Mārītes Zālītes” nu jau atpazīst liela daļa cilvēku, kuri ir ceļā pēc vērtīga padoma un alkst pēc atbalsta no dabas. Nemaz nebūtu jābrīnās, ja pēc gadiem pieciem, desmit gandrīz katras ģimenes mājas aptieciņā būtu kāda ziede, eļļa, tēja, komprese vai augu pulverītis no Mārītes produktu klāsta. Lasot atsauksmes mājas lapā www.mariteszalites.lv, rodas priekšstats, ka cilvēki arvien vairāk uzticas Mārītes un viņas meitas Anitas ar rokām gatavotajiem augu valsts produktiem, jo uz pozitīvu iedarbību nav ilgi jāgaida. Kā Mārītei, kura ir ne tikai homeopāte, psiholoģe, imidžterapeite, bet arī cigun praktiķe-instruktore un domformu medicīnas speciāliste, tas izdodas? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem noskaidrot dodos uz Kuldīgas novada Padures pagastu, kur ar mīļumu, radoši iekārtota Mārītes lauku sēta, kas harmoniski apvienota arī ar zālīšu darbnīcu un pacientu pieņemšanas kabinetu. Sajūta kā nokļūstot dabas laumiņu valstībā. Laumiņu, kas rūpējas par ziediem, zina to noslēpumus un dalās tajos ar tiem, kuri uzmeklē. Īpaši te. Silti.
Kāds bija jūsu ceļš līdz alternatīvajai medicīnai?
Visa mana dzīve ir saistīta ar medicīnas sfēru. Jau pusaudžu gados strādāju Kuldīgas operāciju zālē par sanitāri. 1972. gadā absolvēju Rīgas 1. Medicīnas skolu. Pēc tam 25 gadus no rīta līdz vakaram strādāju Padures medpunktā, pat sestdienās un svētdienās. Tad, 1999. gadā, pievērsos savai privātpraksei. Manā redzeslokā nonāca homeopātija, gāju kursos, jo vēlējos apgūt kaut ko pati priekš sevis. Ilgus gadus mācījos arī pie pieredzes bagātākās homeopātes Latvijā – dakteres Rasmas Kalniņas. Tā lēnām viss virzījās uz priekšu. Kad man bija 58 gadi, neklātienē sāku studēt psiholoģiju. Paralēli mācījos neirolingvistisko programmēšanu (NLP) pie Daces Rolavas. Interesējos par klasisko budismu. 5 gadus mācījos Eriksona hipnozi pie viena no pasaules vadošajiem hipnoterapeitiem Žana Bekio. Vairākus gadus apmeklēju krievu ārsta Andreja Jermošina lekcijas par somatopsiholoģiju. Tad, 2003. gadā, pirmo reizi dzirdēju lekcijas par cigun un imidžterapiju. Kopš 2005. gada esmu meistara Sjui Mintana tiešā skolniece, braukāju uz semināriem un retrītiem. Nu jau gadus četrus lidoju arī uz Ķīnu, Pekinu, uz Kundawell zinātniski pētniecisko institūtu, turpinu mācīties imidžterapiju profesora Sjui Mintana vadībā. Esmu mācījusies pie Olgas Markovnas un vēlāk pie Jekaterinas Krilovas, kura arī pašlaik māca un praktizē Latvijā. Sanāk, ka jau padsmit gadus ar to nodarbojos.
Esat ārstniecības augu zinātāja un izmantojat savā praksē arī homeopātiju. Kas par iemeslu kalpoja tam, ka izlēmāt pašgatavotus augu valsts preparātus lietot ne tikai pati, bet piedāvāt arī saviem pacientiem?
Viss sākās tad, kad pirmo reizi aizbraucu uz Ķīnu. Tur noritēja ļoti dziļas meditācijas pie meistara Sjui Mintana, un pēkšņi man sāka nākt kā atklāsmes, kā iekšējās zināšanas visādas zālītes. Es skatījos uz cilvēku un sapratu – viņam vajag lietot, smērēt to, dzert to un to. Tas bija padsmit gadus atpakaļ. Kad biju Ķīnā jau otro reizi, atnāca norādījums, ka man šīs zālītes ir jāgatavo savām rokām un ar tām jāpalīdz cilvēkiem. Tolaik nebija ne mazākās nojausmas, ar ko sākt. Un tad atnāca uz pieņemšanu viena paciente gados, kurai uz abām kājām bija varikozas čūlas. Dakteris bija izrakstījis ļoti dārgu ziedi, ko viņa īsti nevarēja atļauties. Saprotot reālo situāciju, drošu dūšu teicu, lai atnāk pēc nedēļas, es viņai kaut ko uztaisīšu, lai gan tajā brīdī nemaz nezināju – ko tieši. Parasti man visa nepieciešamā informācija atnāk meditācijā, un tā bija arī šoreiz. Uztaisīju pacientei lielu burku ar smērīti, iedevu, un pēc mēneša viņa atnāca atrādīties, – kājas bija kā jaunai meitenei. Tā viss sākās ar zālītēm. Sapratu, ka man tas jāturpina.
Pienāca brīdis, kad ārstēšanu ar ķīmiskajiem medikamentiem nomainījāt uz ārstēšanu ar homeopātiju un zālītēm.
Bija laiks, kad mani galvenie pacienti bija bērni. Tie bija vēl PSRS laiki, tolaik, piemēram, nebija vienreizējās adatas. Vīlēju pa naktīm, lai būtu spicas. Vienā brīdī nāca atskārsme – nē, viss – pietiek. Tāpat negribēju vairs izrakstīt ķīmiskās zāles, antibiotikas, kas katru reizi bija nepieciešamas tikai arvien stiprākas. 1999. gadā izgāju homeopātijas kursus un atvedu pirmās homeopātiskās zālītes. Protams, pirmie 10 gadi bija tie grūtākie, jo vajadzēja praksi. Taču esmu sapratusi, ka tikpat izšķiroša ir ārsta spēja iemācīt pacientam rūpēties par savu veselību un sekot līdzi tam, ko viņš liek mutē. Sākot par sevi rūpēties, katrs pats var atgūt savu veselību, turklāt ar pavisam vienkāršām lietām.
Kad pie manis atnāk pacients, es skatos bildi kopumā. Liela daļa cilvēku dzīvo pagātnē, domā par nākotni un nemaz nedzīvo šodienā. Turklāt visu laiku nervozē! Iet gulēt vēlu naktī, nepiekopj regulāras ēdienreizes, neskatās, ko ēd. Vajag sākt ar pavisam vienkāršām lietām, dienas režīma savešanu kārtībā, tad ļoti bieži organisms sakārtojas pats. Jo ne jau visi var atļauties aiziet pie homeopāta. Turklāt – homeopāts var izrakstīt kaudzi ar zālēm, bet, ja pacients aizies mājās un tur, piemēram, nemitīgi būs skandāli, pozitīva rezultāta vienalga nebūs. Viņam pašam jāmainās, tikai tad mainīsies apkārtējie un situācijas. Nekas nav neizdarāms! Ir jāpieņem lēmums un jādara. Arī es savulaik jaunībā paliku viena ar trim bērniem, naudas nebija. Bet bija jāpieņem lēmums pievērst uzmanību sev un saviem bērniem. Viss ir tikai un vienīgi mūsu pašu rokās.
Kādi ir jūsu augu valsts preparātu lielākie plusi? Un kā tie pareizi jālieto?
Interesanti, ka augi paši sāka nākt uz mūsu dārzu, vairoties. Tā pavisam apzināti pie mājas esmu stādījusi tikai dažus. Nekur citur pa pļavām neskraidu, tas, ko lieku smērītēs, viss aug piemājas dārzā savā vaļā. Tikai rudzupuķes un kliņģerītes speciāli sēju, arī biškrēsliņus (tos vedu no Aglonas, jo mūsu pusē tos maz var sastapt). Jā, priežu pumpuru gan man nav, tāpēc tos iepērku. Bet viss pārējais – aug brīvi mūsu pašu dārzā. Ziedēs un krēmos, kurus piedāvājam, nav pievienoti mākslīgie konservanti, krāsvielas un smaržvielas. Tie ir izvilkumi no augiem, un tos ir ļoti ērti lietot. Galvenais, ka arī pietiek ilgam laikam. Piemēram, smērītes bieži vien pietiek vienam diviem gadiem. Tās jālieto ļoti maz, bet uz nakti, ieklapējot noteiktās vietās. Lai saprastu, kura no smērītēm būtu visatbilstošākā un kā to vislabāk lietot, vēlams pakonsultēties ar mani. Bieži cilvēkus satieku arī izbraukuma tirdzniecības vietās, kur varu veltīt mirkli, lai ko ieteiktu.
Vai ir kādas veselības problēmas, ko jūsu smērītes palīdz risināt visbiežāk?
Alerģijām parasti palīdz Nr. 1 un Nr. 5 smērīte. Iesnām smērīte Nr. 2, kuru es lietoju arī kā sejas krēmu. Tā man ir līdzi visur – mašīnā, somiņā. Mēdzu arī padalīties, ja ir tāda vajadzība. Piemēram, gada sākumā, kad lidoju uz Ķīnu, lidmašīnā bija mamma ar mazu bērnu, kura baroja mazuli ar krūti. Viņa visu laiku šķaudīja, tecēja deguns. Ieteicu un iedevu pamēģināt mazo bundžiņu ar otro smērīti – vienu reizi, otru. Pēc kāda brīža jau pati nāca pie manis un lūdza pēc tās, jo noņem tūsku, nav vairs jāšķauda, deguns ir vaļā. Beigās viņai to uzdāvināju. Toties ziedes Nr. 3, Nr.4 ir ļoti piemērotas sāpēm. Efektīvai sāpju noņemšanai piedāvāju arī kompresi, kas ir ārstniecības augu apvienojums no ziedes Nr. 3 un Nr. 4, un citām zālītēm.
(Redakcijas piezīme: Interneta adresē www.mariteszalites.lv/veikals sadaļā “Ziedes veselībai” varat lasīt par katru no Mārītes piedāvātajām smērītēm. Ziedes gatavotas uz vaska bāzes, un katrai ziedei ir savs ārstniecības augu sastāvs).
Cik līdzīgi vai atšķirīgi ir latviešu tautas medicīnas un austrumu medicīnas aspekti?
Es domāju, ka tas ir gandrīz viens un tas pats. Vienkārši mans pasniedzējs Sjui Mintans taisa zālītes no Ķīnā atrodamajiem augiem, es – no Latvijā. Bet tas, ka smērītes lieku ieklapēt noteiktās vietās, tas gan ir ņemts no Ķīnas medicīnas, Rietumu medicīna to nemāca. Viss ķermenis sastāv no meridiāniem, kanāliem, galvenajiem punktiem. Un, paklapējot pa noteiktiem punktiem, uzlabojas asinsrite.
Šī gada sākumā, kad biju Ķīnā, tieši bija gripas epidēmija. Es iegāju vietējā aptiekā, un iedzīvotāji stāvēja rindā pēc zālītēm, tējiņām, ko dakteris bija izrakstījis. Neviens neinteresējās par ķīmiskajiem medikamentiem. Toties pie mums mūsdienu medicīna ir bizness, aptieka ir bizness. Un nav jēga ar to cīnīties. Pacientam pašam jāizvēlas, grib viņš to ķīmiju ēst, vai tomēr nē. Viss atkarīgs no cilvēka, – kādu lēmumu viņš pieņem. Austrumu medicīna māca – kā nesaslimt. Viens iet uz jogu, cits uz cigun vai sporta zāli, brauc ar riteni utt., kas nu kuram patīk. Bet Rietumu medicīna ārstē slimos: ja tev sāp, dakteris iedos šprici vai tableti un gaidīs brīnumu. Bet brīnumi nenotiek. Brīnumi mīt tikai cilvēkā pašā. Ja būsim slinki un nekustēsimies, ja vakaros regulāri pārēdīsimies, nekas nebūs. To pat bez medicīniskās izglītības var pateikt.
Kur atrast spēku mainīt kaitīgos ieradumus, tādējādi pietuvojoties veselībai?
Ir jānodarbojas ar sevi. Jāievēro pavisam vienkāršas lietas: jāiet gulēt šodienā (plkst. 22:00), jāceļas rītdienā, jādomā līdzi ko ēd, jālasa kvalitatīva literatūra, jāiet mācīties un jāsmeļ zināšanas no viediem skolotājiem. Man pašai ir 70 gadi un es vēl joprojām turpinu mācīties. Iekāpju lidmašīnā, lidoju uz Ķīnu, aizbraucu uz institūtu. Man visi saka – tu taču esi traka! Nē, es neesmu traka, es vienkārši daru. Un pat nepieļauju domu, ka man būtu bail! Dzīvē ir jāizdara izvēles, jāpieņem lēmumi, piemēram, vai es šobrīd gribu jaunu mašīnu, vai arī labu veselību. Jāsaprot, ka arī veselībā ir jāinvestē. Ejot uz kursiem, lekcijām, uzsmeļot zināšanas. Visam tomēr parasti vienlaicīgi nepietiek: gan jaunai mājai, gan mašīnai, gan labai veselībai. Ir tomēr jānosaka prioritātes.
Jāizlemj un jāpieņem stingrs lēmums.
Tieši tā. Jāuzraksta uz papīra, ko ir plānots darīt. Es visiem saviem pacientiem lieku nopirkt kladi, kur ir simts vai divsimts lapas un kur katru dienu tiek pierakstīts konkrētās dienas plāns. Ir mērķis (attiecībā uz veselību, ģimeni, finansēm, kas nu kuram tajā brīdī ir aktuālāks), un katru rītu, pieceļoties, uzraksta plānu dienai, nedēļai, mēnesim, gadam. Un plānam ir jāseko. Bez nekādas pļāpāšanas.
Piemērs: pie manis bija viena kundze, kura teica, ka vēlas nodzīvot līdz gadiem 100 un ko viņai darīt. Lūk, konkrēts jautājums un mērķis! Pirmo reizi ko tādu dzirdēju. Es saku – aiziet! Ieteicu nopirkt grāmatiņu un piefiksēt to, kas katru dienu ir jādara, lai nodzīvotu tik ilgi. Parādīju uz sevi viņai trīs ilgdzīvotāju punktus (pēc Ķīnas medicīnas) un vienu vingrojumu. Pārējās atbildes, ko darīt, atnāks pašas, kad viņa meditēs. Galvenais – pēc tam visu piefiksēt un cītīgi sekot norādēm. Un rūpēties par imunitāti katru dienu.
Mēdz teikt, ka mūsdienu bērniem un jauniešiem ir daudz vairāk veselības problēmu, nekā iepriekšējām paaudzēm. Vai tā ir un ar ko tas Jūsuprāt varētu būt saistīts?
Mūsdienu paaudze dzīvo stresā, ēd ķīmiju, gumiju un plastmasu, kur nav nekā dzīva. Dzer saldinātos, krāsainos dzērienus. Vecāki strādā no rīta līdz vakaram, bērni aug vieni paši. Turklāt dators un internets ir 21. gadsimta mēris. Tā ir dzīvošana kastītē. Mājas, mašīna, ofiss, sabiedriskais transports, telefons, televizors, planšete utt. – visapkārt vienas vienīgas kastītes. Jā, diemžēl šobrīd aug slima paaudze, ja runā par lielāko daļu cilvēku. Bērni, kuri dzīvo kopā ar datoru. Ļoti daudzi jauni cilvēki sūdzas par galvassāpēm, reiboņiem, depresiju. Tiklīdz es prasu, cikos viņi iet gulēt, saņemu atbildi – vienos, divos naktī. Kad prasu, ko ēd, atbild, ka viņiem neesot laika, labākajā gadījumā paēd kaut ko vakarā. Arī tad, izrādās, ledusskapī jau ceturto dienu stāv sautējums, kur paspējušas savairoties baktērijas, bet bērns ar to tiek barots. No šīm pāris atbildēm bilde jau top skaidra, tālāk var pat neiztaujāt.
Tāpat nevar gribēt veselību, ja mājās ir ilgstoši stresi. Pediatri tagad sūta bērnus pie psihiatra, bet ne jau tāpēc, ka bērni būtu traki, nē! Vienkārši ne vecāki, ne pediatrs vairs netiek ar bērniem galā. Un tad psihiatrs raksta zāles. Bet zāles ilgtermiņā nepalīdzēs, jo visam apakšā ir audzināšanas problēmas. Vecāki vadā bērnus no viena pulciņa uz otru. Kuros momentos bērns tiks pie veselīgām ēdienreizēm un atpūtas, vecāki nav padomājuši. Vienā skrējienā: no skolas uz pulciņu, no pulciņa uz mūzikas skolu, no mūzikas skolas vēl uz kādām nodarbībām. Vakarā vēl jāpilda mājas darbi, un gulēt labākajā gadījumā var tikt vienos naktī. Tad saku vecākiem, ka visu nevar, ir jāizvēlas – vai nu skola, vai veselība, vai pulciņi.
Ko vēl jūs ieteiktu vecākiem, lai ģimenes ligzdā vairotos veselība?
Vecāki, ja jūs iemācīsiet saviem bērniem dzert smūtijus no visa tā, kas aug ap māju, viņi būs glābti no daudzām lietām. Mūsdienu TOP slimības – alerģijas, ekzēmas, visādas pumpas, poliartrīti utt. – tas viss rodas no tā, ko ēdam. Arī gaļa lielveikalos vairs nav tāda, kāda tā bija pirms gadiem piecdesmit. Organisma šūnu apvalki aiziet ciet no tās ķīmijas, ko ēdam, un indes netiek laukā. Mēs staigājam kā iebalzamēti. Tāpēc jāiemācās rūpēties par savu veselību, uzticēties dabai. Ar savu paraugu bērniem jāmāca ievērot veselīgu dzīvesveidu, mazgāt rokas, ievērot higiēnu, jo dažādi vīrusi un baktērijas, sēnītes, parazīti izdala toksīnus, indes un saēd orgānus. Nav jācīnās ar iesnām, caureju un pumpām, ir jācīnās ar vīrusiem un baktērijām, kas izdala indes un šos simptomus rada, jāpaceļ imunitāte ar dabīgām lietām.
Šobrīd esat aizrāvusies ar imidžterapiju jeb domformu medicīnu. Ko tā sevī ietver?
Kopš 2013. gada domformu medicīna jeb imidžmedicīna ir oficiāli atzīta kā Tradicionālās Ķīnas medicīnas (TĶM) diagnostikas un ārstēšanas metode. Tā ir TĶM senākā daļa, kas cilvēka organismu skata trīs līmeņos: fiziskajā, enerģētiskajā un informatīvajā. Imidžterapijas mērķis ir nodot pacientam informāciju, ar ko viņam var nākties saskarties nākotnē. Tā ir kā agrīna slimību diagnostika, kad problēmas pastāv informatīvajā līmenī un somatiskās izmaiņas vēl nav kļuvušas neatgriezeniskas. Ja cilvēks dzīvo lielā stresā, panikā un bailēs, ķermenim tiek nodota nepareiza informācija; tas nozīmē, ka pēc trīs, pieciem vai desmit gadiem viņam var sākties problēmas ar veselību, piemēram, parādīties sirds ritma traucējumi, assinspiediena svārstības utt.
Imidžmedicīna māca saredzēt to, vai visi orgāni ir veseli, vai nav kādas nobīdes no normas, vai enerģija starp orgāniem cirkulē harmoniski, jo slimība vienmēr sākas kanālu aizsērējuma vietās. Piemēram, ja pacientam kaut kas sāp, tas nozīmē, ka viņam noteiktā apvidū ir nobloķējusies enerģija.
Kas tieši notiek kabinetā pie imidžterapeita?
Imidžterapeits uz pacientu skatās kompleksi. Vispirms novērtē viņa izskatu, smaržu, runu; cilvēks tiek iztaujāts, un tikai beigās notiek diagnostika. Terapeits ieklausās pacienta pulsa ritmā, enerģijā (tas ir sekls vai dziļš, ātrs vai lēns), nolasa informāciju un sajūt orgānu enerģiju. Redz slimību un slimības cēloni. Ar vārdiem ir ļoti grūti aprakstīt, kāds terapeita prātā tiek redzēts šis te imidžs (no angļu valodas image – tēls jeb atspoguļojums), bet caur pulsu var ieraudzīt iekšējo orgānu tēlu. Uzliekot roku uz pacienta apakšdelma, veidojas priekšstats par viņa orgānu veselības stāvokli fiziskā, enerģētiskā un informācijas lauka līmenī.
Kā jūs pati profilaktiski rūpējaties par savu veselību?
Galvenais dzīvē ir veselība un laiks. Regulāri ikdienā dzeru četrus, piecus dabīgos produktus, katru nedēļu dodos uz ārstniecisko masāžu – ar visu to, ka man nav sūdzību. Tāpat Ķīnā – vienmēr dodos uz vizītēm pie pasniedzējiem arī tad, ja problēmu man nav. Tāpēc vienmēr visiem saku: nevajag gaidīt uz fiziskajiem simptomiem, rūpējieties par veselību jau tagad!
Lietoju smūtijus no sava dārza, no aprīļa līdz pat novembrim. Ziemā man ir četru veidu pulveri, – aknām, attīrošais, imunitātei un nierēm. Bioenergostimu (Latvijas selēns) lietoju 20 gadus.
Vai ar dabīgajiem produktiem var ārstēt arī smagas slimības, piemēram, onkoloģiju?
Uzskatu, ka daudzas mazas, bet vērtīgas lietas var izārstēt arī lielas slimības, jā. Onkoloģiskajiem pacientiem, kuri pie manis ierodas, es parasti saku: jūs neapzināti paši esat radījuši šo slimību, tāpēc tagad jums apzināti soli pa solim jātiek atpakaļ pie veselības. Sākumā es viņiem uzrakstu, kas jāievēro. Piemēram, jāiztur 21, 30 vai 40 dienas noteikta uztura izvēle (izsvītrojot gaļu, vistu un zivis, jo tas ir nedzīvs ēdiens; un miris ēdiens pie stāvokļa, kad šūnām trūkst skābekļa, liek veidojumiem augt vēl lielākiem). Kāpēc tieši šāds dienu skaits? Jo 21 dienas laikā nomainās šūnu sastāvs. Un tad, kad cilvēkam nomainās ēdienkarte, mainās arī domāšana un emocijas. Top pavisam cits cilvēks – ar jaunu šūnu sastāvu. Protams, pirmās 20 dienas ir visgrūtākās, bet pēc tam paliek vieglāk, process iekustās. Jā, reizēm nepieciešams piespiest sevi sākt darīt arī to, ko it kā negribas.
Kas, jūsuprāt, ir izšķirošais atveseļošanās procesa kritērijs, ja runājam par smagi slimiem pacientiem?
Ja cilvēks ir ļoti slims, tad viss atkarīgs no viņa gara spēka jeb erkas, kas ir sens latviešu vārds (krieviski – сила духа). Ja šis gara spēks ir klātesošs, tad atveseļošanās iespējama – arī atrodoties slimības pēdējā stadijā. Bet, ja cilvēks vaimanās, sakot, ka kaimiņš, priekšnieks, valsts un visi pārējie vainīgi, viss, neviena zālīte nespēs palīdzēt. Ir jāatmet vaimanāšana un jādodas tikai uz priekšu. Pie manis ir bijuši smagi slimi pacienti, kuri turpina uzstādīt savā dzīvē mērķus, turpina palīdzēt un rūpēties par citiem, ir apēduši visas nezāles, kas aug ap viņu māju. Milzīgs procents, ka tieši tamdēļ viņi arī spējuši izveseļoties. Tāpēc vienmēr vajag sev teikt: es esmu brīnums, es esmu dzīvs! Kamēr vien būs gara spēks, visu varēs izdarīt. Un, lai kas arī notiktu, sev ir jātic!
Atgriežoties vēl pie tēmas – Ēdiens kā zāles –kādus uztura principus ievērojat jūs pati?
Daudz laika pavadu dārzā, salasu tur esošo, sablenderēju un dzeru. Kartupeļus ēdu ar visu mizu. Bet kopumā nav nekas tāds speciāls. Ēdu to, ko gribās, ļoti vienkāršu ēdienu. Teiksim, biezpienu, krējumu pērku veikalā. Ja aizdodos uz kafejnīcu vai ēdnīcu, nereti izvēlos dažāda veida svaigos salātus, biešu salātus ar eļļu. Gaļu uzturā lietoju ļoti reti. Ja tomēr sakārojas, tad nopērku tirgū un pirms pagatavošanas nomērcēju 20 minūtes etiķūdenī (viena ēdamkarote etiķis uz vienu litru ūdens), pēc tam noskaloju.
Etiķis ar domu, ka tas kaut ko izvelk ārā?
Jā, izvelk visu to, kas sastāvējies. Iesaku kādu reizi pamēģināt un ieskatīties caur gaismu nolietajā ūdenī. Tas ir briesmīgs! Duļķains. Vienu reizi pat zāģu skaidas bija klāt. Mēs taču nezinām, kad un kādos apstākļos lopiņš ir kauts. Vienu reizi eksperimenta kārtā iegādājos arī sardeles. Speciāli nopirku un novārīju. Pat pēc 15 minūtēm, vārot, tās neizšķīda. Kas tur ir iekšā? Diez vai, ka gaļa. Toties citrusaugļus, ābolus un citus augļus, kas pirkti veikalā, mērcēju sodā un rupjā sālsūdenī. Vakarā ielieku, no rīta tekošā ūdenī noskaloju. Tikai jāatcerās, ka divu dienu laikā tie noteikti jāapēd, citādi sāks bojāties. Interesanti, ka man nekad neviens nav varējis īsti atbildēt – kāpēc tieši etiķūdenis, kāpēc soda un sāls. Nezinu, no kurienes man tāda informācija. Pēc sajūtām. Bet – jā, parastais galda etiķis un soda mūsu mājās ir goda vietā.
Jums ir trīs bērni. Savas zināšanas nododat tālāk arī meitai Anitai. Kā “Mārītes Zālītes” ietvaros esat sadalījušas pienākumus?
Anita pēdējo piecu gadu laikā ir ļoti nopietni iedziļinājusies gan zālīšu sastāvā, gan to iedarbībā, tāpat uzņem zināšanas citās sev interesējošās jomās. Tagad darbojas arī ar mājas lapu, apkalpo interneta veikalu, veido produktu noformējumus utt. Es tikai taisu zālītes, pieņemu pacientus un braukāju mācīties, neko citu. Ar Anitu esam ļoti laba komanda. Katra no mums darbojas ar to, kas vislabāk padodas.
Cik Jūsuprāt liela nozīme tajā, kā jūtamies, ir tam, vai ejam savu patieso dvēseles ceļu?
To var atrast tikai – ejot un darot. Protams, ja hobijs ir kā darbs, tad ir trāpīts desmitniekā. Ja cilvēkam savs darbs patīk, tad viss kārtībā. Taču pat tad, ja kādu laiku ir jāpastrādā darbs, kas īsti neiet pie sirds (finansiālā vai kāda cita iemesla dēļ), galvenais ir turpināt mācīties un meklēt ceļus, kā virzīties uz nosprausto mērķi. Ja ir skaidrs mērķis un ticība sev, spēks darīt – tad viss būs! Nevajag klausīties, ko saka citi, vienkārši jāpieņem lēmums un jādara, neatliekot neko uz rītdienu.
Mārītes Mergas atziņas un ieteikumi par tēmu –
kamēr ir veselība, tikmēr ir viss!
Meditē un atbildes nāks. Dzīve ir pārāk īsa, lai kreņķētos. Visu var atrisināt, ir tikai jādara. Ja nezini, ko darīt, prasi cilvēkiem vai meditē. Piecelies četros, piecos no rīta, meditē un jautā pēc atbildēm, piemēram, – kas man jādara, lai es izdarītu to un to? Kas man jādara, lai es tiktu pie veselības? Atbildes nāks. Tajā dienā vai pēc nedēļas, vai arī – aizejot uz lielveikalu un satiekot cilvēku, kurš nodos vajadzīgo informāciju.
Pieraksti savus plānus dienai, nedēļai, mēnesim, gadam. Rakstīšana ir kā komanda zemapziņai. Būtisks kritērijs – viss ir jāpieraksta tagadnes formā, piemēram: Es pelnu 5000 eiro mēnesī. Es braucu ar jaunu Suzuki Swift. Esmu pilnībā atveseļojies. Mērķiem jābūt pozitīviem un daudz maz reāliem. Vēl svarīgi, ka katru rītu, pierakstot informāciju, jāskatās tikai uz priekšu, iepriekš piefiksētais un notikušais lai paliek pagātnei. Arī galvā jāpatur tikai pats galvenais, tur nav vietas liekai un vairs neaktuālai informācijai.
Kāpēc cilvēki slimo? Jo:
neizguļās; iet gulēt vēlāk par 22:00;
nervu sistēma ir pārslogota;
ir pārstrādājušies darbā, vairākos darbos vai arī nepatīk esošais darbs;
bieži lieto antibiotikas (tādējādi pazaudē organisma dabisko imunitāti, kas rada organismā aukstumu);
lieto hormonus;
trūkst vitamīna B, C, selēna;
ir par maz saules;
smēķē;
lieto alkoholu, kas atņem enerģiju;
nepietiekami dzer tīru, kvalitatīvu un siltu ūdeni;
elpo toksisku, piesārņotu gaisu (sevišķi lielpilsētās);
ēd pārmērīgi daudz saldumus (no tiem barojas baktērijas); psoriāze, ekzēma, sēnīšu slimības – tās dzīvo no mūsu organisma, ja radām tām labvēlīgu vidi;
pārēdas (imunitāte dzīvo tievajā zarnā; ja vakaros pārēdamies, aknu darbība ir apgrūtināta, un tievajā zarnā paliek ēdiens un sāk pūt, kā rezultātā cilvēks saindējas pats ar savām indēm; aknas spiež uz sirdi, sirds ar to netiek galā, asinsspiediens paaugstinās);
regulāri neattīra organismu;
piemēram, astmas un alerģiju gadījumā cēlonis 99%-os ir piesārņots organisms (piesārņotas zarnas) un stress;
muguras sāpju skaidrojums pēc Ķīnas medicīnas: pa mugurkaulu iet ļoti svarīgs kanāls, kas atstāj iespaidu uz visiem ķermeņa muskuļiem un orgāniem; blakus mugurkaulam ir urīnceļu kanāls, un, ja tajā trūkst enerģijas, vai arī šī enerģija pa urīnceļu kanāliem cirkulē nepareizi, pacientam sāp mugura;
slimību cēlonis meklējams emocijās (ilgstošas negatīvās emocijas materializējas, izdalās stresa hormoni, kas negatīvi iedarbojas uz ķermeni – ceļas cukura līmenis organismā, paaugstinās asinsspiediens, sirds strādā par ātru utt.; ilgstošas bailes, dusmas, vainas izjūta, greizsirdība, apvainojumi, aizvainojumi, skandāli – no tā visa var rasties diabēts, čūlainais kolīts, radikulīts, artrīti, onkoloģiskās u. c. saslimšanas).
ja ciešam no hroniska noguruma, ir jāizvērtē – varbūt nepatīk darbs, ko darām, varbūt nav īstā otrā pusīte, varbūt vienkārši vairojam slinkumu?
Kā tikt pie veselības?
Ar aktīvām kustībām, daudz kustēties katru dienu, jo organisms tad saņem skābekli.
Dodieties gulēt 22:00. Cilvēka organisms atpūšas no 22:00 līdz 02:00 naktī. Citi hormoni beidz strādāt, citi sāk strādāt.
Mainiet attieksmi pret stresu. Priecājoties izdalās laimes hormoni un cilvēki daudz mazāk slimo. Ir jāorganizē sava dzīve tā, lai būtu vairāk pozitīvu emociju. Iztaisnojieties, smaidiet, dziļi elpojiet, jo tad aktivizēsies jauna bioķīmija, mainīsies enerģētika, smadzenes saņems citus impulsus un uzlabosies garastāvoklis.
Turiet svaru normas robežās.
Uztveriet ēdienu kā zāles. Meklējiet ceļus, kā tikt pie veselības ar dabas līdzekļiem. Piemēram, lieciet aiz auss, ka gaļa un maize nevis dod, bet gan paņem enerģiju no organisma. Toties augi un zaļumi – dod.
Imunitāte ir jaunības eliksīrs! Mūsu dzīves kvalitāte un arī novecošanas ātrums/lēnums ir atkarīgs no imunitātes. Par imunitāti visvairāk atbild: zarnas, aizkrūtes dziedzeris jeb tīmuss, žultspūslis, kaulu smadzenes, organisma limfātiskā sistēma; tāpēc par sevi ir jārūpējas.
Kā stiprināt imunitāti? Gatavojiet zaļos kokteiļus, blenderējiet zālītes, kas aug ap māju no aprīļa līdz pat novembra mēnesim. Ziemā ēdiet arī saldētavā saglabātās ogas un zaļumus. No pavasara līdz rudenim vāciet tējiņas, sasmalciniet pulveros, uzliekat virsū datumu, gadu un dzeriet visu ziemu. Piemēram, katru rītu kā tēju, vai arī, paliekot zem mēles vienu mazu tējkaroti, ar siekalām pavāļāt pa muti, kādas piecas minūtes paturiet, un tad norijiet. Tās būs kā zāles. Bet var arī kā tēju: vispirms uzvāriet ūdeni, atdzesējiet līdz deviņdesmit grādiem, un tikai tad uzlejiet. Vēl atcerieties, ka tēja skaitās kā ēdiens, tas nav ūdens. Imunitāti pacelt palīdz arī mārrutki, godži ogas, ķiploks, dažādi augļi, ogas, ziemā noteikti arī ingvers un citrons.
Dzeriet siltu ūdeni. Ķermenis prasa ūdeni, turklāt siltu, ½ glāzi 7 līdz 9 reizes dienā. Ja cilvēks ikdienā nepietiekamā daudzumā dzer ūdeni, organisms ātrāk noveco, ir slimīgāks, tāpat ir lielāks onkoloģisko saslimšanu risks. Kāpēc ūdens jādzer silts? Ķīnas medicīna māca, ka, iedzerot aukstu ūdeni vai citu dzērienu, apēdot aukstu saldējumu, kuņģis uzreiz saraujas. Saldējums vai aukstais dzēriens tur stāv un gaida enerģiju no nierēm (kuņģis gaida siltumu no nierēm, lai spētu to visu sagremot un virzīt tālāk), kurām šādā veidā tiek nodrošināta pārslodze.
Regulāri attīriet organismu. Lai attīrītu organismu, tajā skaitā zarnas, lietojiet attīrošās tējas, arī aknu tēju. Uz 21 dienu atsakieties no cukura un gaļas. Pēc tam pieņemiet lēmumu, ko ēdīsiet tālāk. Nododiet analīzes arī uz tārpu invāziju (lamblijas, askaridoze u. c.), jo bieži tieši tārpu dēļ cilvēkiem pazeminās organisma aizsargspējas jeb imunitāte. Līdz pat 90% pacientiem zarnās ir tārpi. Es parasti iesaku ik pēc sešiem mēnešiem, katru rudeni un pavasari, dzert speciāli pagatavotu attīrošo pulveri. Arī pati to lietoju, dzerot no rīta tukšā dūšā. Viss, kas būs sakrājies, iznāks laukā. Tārpiņiem vairs nebūs viņiem labvēlīga vide, lai dzīvotu un vairotos. Viņi paši aizies prom.
Ievērojiet dzīves likumus!
Cilvēks ir tas, par ko viņš domā. Ticiet sev! Atbrīvojoties no bailēm, atbrīvosies arī enerģija.
Visa cēlonis ir dzīvesveids. Izvēlieties to, kas dod, nevis ņem enerģiju.
Saprotiet, ar ko dzīvē lepojaties, par ko esat pateicīgi.
Lielas lietas var sasniegt, soli pa solim darot mazas. Tāpēc katru dienu dariet mazas lietas, kas ved uz labu veselību.
Cieniet un mīliet sevi! Neļaujiet sevi lamāt. Nekad citu klātbūtnē nerunājiet sliktu par sevi.
Ieviesiet jaunas un pozitīvas pārmaiņas.
Koncentrējiet uzmanību uz to, ko darat tieši šobrīd, jo pagātnes vairs nebūs, bet nākotne vēl nav pienākusi.
______
Žurnāls “Taka”
Liene Klementjeva
Publikācijai sagatavoja: Dagnija Millere-Balandīna