VESELĪBAI

Galvenais – lai būtu erka

Žurnāls “Patiesā dzīve”
Sagatavojusi Selga Amata
Nr. 15/ 9. augusts 2019

 

Galvenais – lai būtu erka

Mārīte Merga jau piecdesmit pirmo gadu rūpējas par cilvēku veselību. Divdesmit pieci no tiem vadīti lauku feldšeres amatā, taču tālu no profesionālās rutīnas – sevis pilnveides nepieciešamība mudinājusi viņu iepazīt arī alternatīvās ārstēšanas metodes. Patlaban Mārītes uzmanības centrā ir Imidžterapija – sens ķīniešu medicīnas novirziens, kas beidzot atzīts par pilntiesīgu diagnosticēšanas un ārstniecības metodi arī pie mums. Mārīte Merga ir viena no nedaudzajām Imidžterapijas speciālistēm Latvijā.

Uzreiz pēc iepazīšanās Mārīte man pasniedz dāvanu – maisiņu ar jāņuzālēm – kumelītes, raspodiņi, strutenes, brūngalvītes, āboliņš. Lai sadalot trīs daļās. Pirmo uzreiz sablendēt ar glāzi ūdens un dienas laikā izmalkot, pārējo paglabāt ledusskapī nākamajām divām dienām. Vajadzīgo turpmākajām porcijām pašai meklēt vai nu pļavā, vai draugu dārzā. Lietot tikai pazīstamas zālītes! No aprīļa līdz novembrim imunitātes stiprināšanai un veselības uzlabošanai tāds dzēriens nepieciešams ikvienam.
Pēc Mārītes mirdzošajām acīm un jauneklīgā skatiena nav šaubu, ka viņai ar veselību viss kārtībā.

Mācības, zālītes, pacienti
– Jūs raksturojot, man sacīja: cilvēks, kurā vienkopus gan zināšanas, gan prasme tās izmantot. Vai tā izpaužas Imidžterapija, un jāņuzāles ir šīs metodes vasarīgais papildinājums?
– Iekams sastapos ar Imidžterapijas jēdzienu, dzīve jau bija piespēlējusi vairākas brīnišķīgas iespējas papildināt tās zināšanas, ko savulaik sniedza Rīgas 1. medicīnas skola. Visnozīmīgākā bija 25 gadus ilgā pieredze Padures medicīnas punktā – nekas neatsver tiešo saskarsmi ar cilvēku. No rīta pacientu jūra aiz kabineta durvīm, pēcpusdienās un vakaros – mājas vizītes.
Taču pašas dārzā saplūktajām zālītēm ar Imidžterapiju tikai nosacīta saistība. Tur pamatā fitoterapija, kas mani interesējusi vienmēr. Notikumi un sakritības, kas aizvedušas līdz Imidžterapijai, nākuši pakāpeniski un laika gaitā. Varu pat teikt, ka pēc Atmodas neko citu nedaru, kā mācos, lai arī man jau 70 gadi.

– Ko mācāties?
– Pirmie bija homeopātijas kursi 1999. gadā, pēc tam atvēru savu privātpraksi. Tad nāca cigun pamatu apguve un somatopsiholoģija, ko mācījos pie ievērojamā psihologa un psihoterapeita Andreja Jermošina. Ieskatu NLP, klasiskajā budismā un Fen šui guvu Jauno psiholoģiju centrā Rīgā. Ājurvēdas masāžā divus mēnešus praktizējos Shashi klīnikā Indijā. Sertifikāti ir arī psihosociālajā medicīnā, psiholoģijā, Eriksona hipnozē – to apguvu pie franču hipnozes meistara Žana Bekio.

– Vārdu imidžs ierasts tvert kopā ar rūpēm par ārējo veidolu, tātad fizisko ķermeni. Gandrīz vai skaistumkopšana. Kā to uzlūko ķīniešu medicīna?
– Viss, kas saistīts ar fizisko ķermeni, par svarīgāko tiek tverts tikai Rietumu medicīnā, turpretī austrumos uzskata, ka vienādi nozīmīgi ir trīs cilvēku veidojošie līmeņi – fiziskais, enerģētiskais un dvēseles jeb informatīvais, tāpēc vienlīdz jārūpējas par visiem.
Diagnostika Imidžmedicīnā balstās uz diviem pamatbalstiem – prāts plus bilde. Šī terapija jebkuru no iekšējiem orgāniem ļauj ieraudzīt kā vizualizētu tēlu, pēc kura iespējams spriest par veselību vai slimību visu trīs līmeņu kontekstā. Bildes analīze ļauj ne vien diagnosticēt jau notikušu, fiziskajā plānā ieraugāmu saslimšanu, precīzi nosakot tās raksturu, cēloni un laiku, bet arī sakārtot enerģētisko ķermeni un noņemt aplamo informāciju no informatīvā ķermeņa jeb dvēseles.
Imidžmedicīnas saknes meklējamas saistībā ar Bjen Čue skolu, kuras pirmsākumi saistās ar 407. līdz 310. gadu pirms mūsu ēras, taču konkrēti pierādījumi tika gūti tikai 2015. gadā, kad, būvējot metro, atrada Bjen Čue grāmatas ar metodes aprakstu.
Runa ir par ļoti senām zināšanām.

– Kā jums izdevās piekļūt tik noslēpumainai informācijai?
– Kā jau sacīju, līdztekus pamatdarbam vienmēr esmu mācījusies. Kad tuvojās beigām Eriksona hipnozes kursa apguve, tas bija pirms 20 gadiem, uzzināju, ka drīz sāksies jauns nodarbību cikls – cigun mācības. Pasniedzējs bija šīs jomas pārzinātājs Sjui Mintans no Ķīnas.
Pieteicos. Nopietni strādājot, tiku līdz ceturtajai pakāpei. Apmācību procesā uzzināju, ka Sjui Mintans apguvis arī nesen atrastajās Bjen Čue grāmatās aprakstītos diagnostikas un ārstēšanas principus. Ar vienu no šo seno zināšanu novirzieniem – Imidžmedicīnu, ko izmantojuši jau Ķīnas imperatoru ārsti, Sjui Mintans nolēma iepazīstināt arī interesentus Latvijā. Diagnosticēšana un ārstēšana tajā notiek bez tradicionālās ķermeņa izmeklēšanas. Analizējot pacienta pulsu, ieelpojot viņa smaržu, vērojot izturēšanos un ieklausoties sacītajā, terapeita galvā rodas bilde. Viņš iemācās redzēt gan to, kas organismā nefunkcionē pareizi, gan spēj vadīt atveseļošanās procesu.
Vienīgā vieta pasaulē, kur šī metode apgūstama, ir Kundavelli zinātniski pētnieciskais institūts Pekinā, kur Sjui Mintans ir profesors – lasa studentiem lekcijas un arī praktizē ārstēšanu ar šīm metodēm.
Pirmā lekcija notika 2005. gadā, un kopš tā laika esmu Imidžterapijā. Tiklīdz kāds no institūta pasniedzējiem ierodas Latvijā, cītīgi sēžu lekcijās, bet vismaz reizi pāris gados cenšos aizbraukt uz nodarbībām Ķīnā, kur esmu profesora Mintana personīgā skolniece. Tāds skolotājs ir liela laime.
Viņš man palīdzējis saprast, cik cigun un Imidžterapija ir mūsdienīgas medicīnas metodes, jo izmantojamas daudzu hronisku slimību ārstēšanā. Te svarīgākais ir uzskats, ka visa pamatā ir enerģija, enerģijas plūsma organismā. Tiklīdz kāds enerģijas kanāls kanāls nobloķēts, pacients cieš.

Enerģiju nevar redzēt
– Ja es, turot roku uz pulsa, kādam skatītos acīs un ieelpotu viņa smaržu, kaut kāds priekšstats droši vien rastos, bet diez vai vai tā būtu bilde galvā. Kā tā veidojas? Atklājas visiem, vai tikai tādiem, ar īpašu jutību?
– Noformulēt vārdos to ļoti grūti. Domāju, ka bildredzēšanu var iemācīties ikviens, tikai pastāvīgi jātrenē roka, maņas. Un ļoti jāgrib šo prasmi apgūt. Man ar katru pieredzes gadu bilde kļūst aizvien skaidrāka un precīzāka.
Imidžmedicīna – tā ir bilde, kas strādā ar apziņu, trenē apziņu, iemāca redzēt ar apziņu. Lai noteiktu slimības cēloni, nepieciešams attīstīt savu iekšējo redzi. Tikai atrodoties blakus un ar acīm, vērojot seju, var daudz secināt arī par kuņģi, zarnu traktu un citiem orgāniem. Piemēram, cukura diabēta pacients mazliet smaržo pēc acetona, bet no tāda, kam problēmas ar asinīm, jaušama dzelzs smarža.
Ārēji šāda diagnostika, iespējams, izskatās kā ikdienišķa parunāšanās: pacients vai nu sēž vai guļ uz kušetes, bet imidžterapeits ar roku izstaigā viņa ķermeni, izsekojot pulsu. Pulsa raksturotājlielumi – ātrs, lēns, intensīvs, virspusējs u.t.t – savienojumā ar pacienta stāstu, kustībām un uzvedības niansēm terapeita galvā pamazām veido viņa ķermeņa zīmējumu: te gaišs, te tumšāks, tātad kaut kas nav riktīgi. Katra orgāna enerģija izpaužas kā sajūta zem pirkstiem, pēc kuras iespējams secināt par veselības stāvokli. Enerģiju nevar redzēt, tikai sajust.
Dažreiz slimība redzama tikai dvēseles jeb informatīvajā līmenī, bet fiziskajā vēl nemaz nav parādījusies. Rietumu medicīna, kas galvenokārt ārstē simptomus, tādos gadījumos palīdzēt nespēj, savukārt Imidžterapija var piedāvāt savlaicīgu profilaksi, vispirms ļaujot pacientam pašam izprast savas kaites cēloni, tad uzmundrinot viņu stāties klāt mājasdarbiem, lai tiktu pie veselības. Pašam ar savu prātu, ne ripām.
Nepieciešams no pusotras stundas līdz divām, lai varētu sacīt: jums tur tāda un tāda vaina, un jums jārīkojas tā un tā, lai atveseļotos.
To es Ķīnā mācos, bet iemācīto izmantoju savā praksē.

Kāds cilvēkam labums, ja, piemēram, ieraugāt viņa nierēs tumšumus, bet zāles dziedināšanai nedodat?
– Pēc cilvēka ārējā izskata, runas manieres, ķermeņa smaržas un atbildēm uz jautājumiem man tiešie simptomi vairs nav tik svarīgi kā saslimšanas cēloņa atrašana. Piemēram, ja pacientam skatienā tramīgums – acis kā apakštasītes, un ir arī citi simptomi, pie vainas visbiežāk ir bailes un raizes. Pirmais, kas iziet no ierindas, ilgstoši baidoties – nieres. Tas ir simptoms. Bet cēlonis jāmeklē.
Par ko baidāties, kāpēc? – Strādāju divos darbos, bet bērniem laika nepaliek. Skolotāji sūdzas, darbā prasības aug, ja tajās neiekļaušos, tikšu atlaista. Kā varu neraizēties?
Izskaidroju, kā palīdzēt nierēm – kādiem vingrojumiem, tējām, uzlējumiem vai ziedītēm. Bet galveno akcentu lieku uz to, kas notiks, ja dzīvošana šādās bailēs turpināsies. Visdrošāk – klāt nāks klepus, jo nieres vienmēr parauj līdzi plaušas. Kā mazākais vīruss, tā jārej caurām naktīm. Bet ar to jau neapstāsies, jo orgāni ir savstarpēji saistīti.
Nieres ir saistītas ar iekšējām bailēm. Stipras nieres ir stipra imunitāte. Aukstums nierēs tiek caur kājām. Ja bieži salst kājas, tās vajag uz nakti novannot. Nieres atstāj iespaidu uz plaušām, sirdi, jo ir savā starpā saistīti orgāni. Nierēm nepatīk aukstums, toties patīk, ja dzer siltu, tīru ūdeni.
Un tādā sarunā līdz secinājumam, ka svarīgākais ir izprast saslimšanas cēloni, bet izveseļošanās procesu noteiks tas, ko cilvēks būs gatavs savā labā darīt pats.

Ja realitāte ir tik skarba, ka tādai prātošanai nav laika un iespēju? Ja mājās ir vīrs bezdarbnieks, kurš mēdz iedzert un tad kļūst agresīvs, tāpēc divi darbi ir nepieciešami, bet bailes par nākotni pamatotas? Ja kolēģi krīt uz nerviem, strādāšanas apstākļi ir pretīgi, bet citas iespējas nopelnīt nav, tāpēc šajā vietā jāturas ar zobiem un nagiem?
– Tieši tādā situācijā bija viena no manām klientēm. Pie manis vērsās pēc vizītes pie psihiatra, kur viņu bija nosūtījis ģimenes ārsts. Protams, ka dakteris bija izrakstījis nervu zāles. Viņa mēģināja mani pārliecināt: es taču neesmu traka.
Protams, ka neesat. Un pagaidām psihiatra zāles atmest arī nedrīkstat, taču jums jāpieņem lēmums, ko darīt tālāk. Jāsakārto lietas, arī šķietami mazās, mājas lietas. Jānosaka prioritātes, jāizdara izvēles, pat ļoti kardinālas. Jo, ja negribat sabrukt pavisam, tā turpināties nevar. Kāda nozīme būs saglabātai ģimenei, ja būsit invalīde vai pat aiziesiet bojā? Kur liksit naudu, pat maisu ar naudu, ja nebūs veselības?
Bet to, ko vajadzētu darīt – gan uzreiz, jau pēc atgriešanās mājās, gan vēlāk – sīki izskaidroju un uzrakstu uz līdziedotas lapiņas.

Kas uz tās – mantrām līdzīgi uzmundrinājuma vārdi, medicīniski apsvērumi?
– Kamēr vēl nebiju pieskārusies imidžmedicīnai, manas ārstniecības pamatmetode bija homeopātija, psiholoģija, mazliet cigun.
Taču pirms gadiem 15, kad pirmoreiz aizbraucu mācībās uz Ķīnu, meditācijā pēkšņi sāka nākt dažādas zālītes. Mūsu Latvijas augi. Meklējami nevis pēc kādas gudras grāmatas, bet katram konkrēram pacientiem: tev vajag to, tev savukārt to. Tavai problēmai kliņģerīšu tēja, tavai – priežu pumpuru eļļa. Nokļūstot Pekinā otro reizi, jau sāku saņemt informāciju, ka viss citiem ieteiktais pašai jāgatavo.
Man tas bija īstākais šoks. Vēl jo vairāk pārsteidza tas, ka pēc atgriešanās mājās atklāju sevī to, ko mēdz dēvēt pat telepātiju – tikko radās jautājumi, meditācijā varēju tos uzdot savam skolotājam. Vienmēr sekoja atbilde.
Pirmais pacients, kam jaunā informācija izrādījās vajadzīga – sieviete ar varikozām vēnām. Astoņas brūces uz vienas kājas, piecas uz otras. Dārgā ziede, ko ārsts bija izrakstījis, nelīdzēja. Kundze krita izmisumā. Mierināju – atbrauciet pēc nedēļas, sataisīšu smērīti. Domāju, meditēju. Jautāju pēc padoma skolotājam. Tapa viena no mana komplekta pamatsmērītēm – ziede Nr 6, kuras sastāvā kastaņi, ceriņi, mārdadži, asinszāle, nātre, lavanda, pelašķi; viss uz vaska bāzes. Vispirms to ieziest, tad klapēt – no lejas uz augšu.
Kāja sadzija.

Kārtīgi klapēt, nevis plakšķināt
– Ko nozīmē – pamatsmērīte?
– Manas ārstēšanas pamatā ir pašas gatavotas smērītes, uzlējumi, eļļas, pulveru maisījumi. No augiem, kas pārsvarā atrodami pašas dārzā vai pēc mana lūguma zināmās vietās uzticamu rūķīšu savākti. Vajadzīgajām kombinācijās tos lieku pēc meditācijās atnākušas informācijas. Preparātā ne vairāk par piecām līdz septiņām sastāvdaļām.
Augus kaltējot, sekoju, lai temperatūra nepārsniegtu 35 līdz 40 grādus.
Sākumā bija mazas tūtiņas, maisiņi, bundžiņas un pudelītes, kurām uzlīmēju ar roku aprakstītu lapiņu par sastāvu un lietošanas nolūku: šitas alerģijai, šitas vēnām. Bet jaunākā meita man ir mākslinieciskas ievirzes cilvēks. Uzstāja, ka arī skaistu noformējumu vajag. Nu man viss smuki. Pat buklets izdots – Mārītes zālītes. Varu padižoties, ka esmu gatavojusi specpasūtījumus daudziem, ar ko Latvija lepojas – Mairim Briedim, Olgai Dreģei.

Manā skatījumā tā tomēr vairāk ir tautas medicīnā sakņota fitoterapja. Kāds tai sakars ar Imidžterapiju – bildi galvā?
– Ķīnieši uzskata, ka ķermenī visnozīmīgākie ir enerģētiskie kanāli. Ja kāds no tiem ciet, sākas problēmas. Lai veicinātu jebkura orgāna atveseļošanos, vispirms jādabū vaļā kanāli. Kā? Ar klapēšanu! Protams, vadoties pēc bildes – kurās vietās un cik stipri.
Smeldz krusti, dur dibenā, pakustoties sāpes aizstaro pa kājām un aizstīdz līdz lāpstiņām? Vakarā pirms gulētiešanas ieziediet norādīto vietu (vai vietas) ar veselības ziedi, bet pēc tam smērīti ieklapējiet. Nevis plikšķinot, bet kārtīgi klapējot – ar kausiņā savilktām plaukstām, īkšķim pieskaroties rādītājpirkstam. Un 100 līdz 200 reižu pa norādīto vietu.
Parādu uz sevis, kā tas darāms, pirmajā vizītē pacientu pati arī ieklapēju, paskaidrojot, ka ar to tiek uzlabota asinsrite un rodas siltums. Uzrakstu uz lapiņas, kas un kā jāveic mājās.
Ļoti daudzām kaitēm pamatā ir no mugurkaula plūstošs aukstums, kas jādabū laukā. Īpaši tiem, kuri pastāvīgi mokās ar klepu.
Tāpēc jau ķīniešiem tik labi padodas astmas ārstēšana, ka viņi prot to, kas Rietumu medicīnai neizdodas.

Kas rada šādu aukstumu?
– Aukstums rodas no nosalušām kājām, no antibiotiku un hormonu preparātu lietošanas. Katram tas ir individuāli – tāpēc jau vajadzīga diagnostika. Esmu pārliecināta, ka arī jums bieži salst kājas – neapzināti nervozējat par to, kas nav satraukuma vērts. Ar prātu saprotat, ka nevajadzētu, bet ir, kā ir. Ko darīt? Pirmais uzdevums – jāceļ imunitāte, kas ietver arī spēju pretoties aplamām domām. Tiklīdz salst kājas, kājas jāvanno ūdenī, kurā izšķīdināta rupjā sāls, soda un saimniecības ziepes. Kad pēdas kārtīgi izmērcētas, vēlams izklapēt arī plaušu zonu – no mugurpuses, neskarot sirds rajonu.

– Kādu slimību ārstēšanā jūtaties vispārliecinošāk?
– Pēdējā laikā vairāk strādāju ar alerģijām, deguna dobuma iekaisumiem, onkoloģiskajiem slimniekiem, ar pacientiem, kuriem problēmas ar ādu. Bieži tās ir ielaistas vainas, arī nekārtīga dzīvesveida sekas. Daudzi iet gulēt pēc pusnakts, tātad no rīta, un no rīta arī ceļas. Strādā vairākos darbos. Dzīvo nepārtrauktā stresā.
Visus jaunumus izmēģinu uz sevis.
Izbraukumos man somā allaž līdzi vesela aptieka. Palīdzu, ja ar kādu pēkšņi notiek kas neparedzēts, protams, ja cilvēks šādu palīdzību pieņem.
Pirms diviem gadiem atceļā no Ķīnas lidmašīnas salonā pēkšņi samaņu zaudēja kāds vīrietis. Milzenis augumā, gulēja jau zili pleķains. Stjuarts sauca, vai klātesošo vidū ir kāds mediķis. Aizgāju es un viens ķīniešu dakteris. Es klapēju, ķīnietis lika adatas. Šķita, ka pavadām tur veselu mūžību, bet kāds prieks bija ieraudzīt, ka cilvēkam sejā atgriežas sārtums un viņš sāk elpot. Kas notika tālāk, nezinu, jo pēc lidmašīnas nolaišanās ieradās ātrie, kas viņu savāca. Bet dzīvu.

– Kādas jums ir attiecības ar akadēmisko medicīnu?
– Nestrīdamies, jo mums nav ko dalīt. Rīgā ir vairāki alergologi un dermatologi, kā arī imunologs, kuri sūta savus pacientus pēc manām ziedītēm. Manis gatavotos tauksaknes preparātus augsti novērtējuši arī traumatologi.
Rietumu medicīna labi tiek galā ar akūtām kaitēm: kaut ko nogriezt vai piešūt. Taču pēdējā laikā zeļ un plaukst tieši hroniskās slimības, jo lietojam pārāk daudz antibiotiku, hormonu preparātu, medikamentu, kas iedarbojas uz psihi. Tas ķermenī rada aukstumu. Piemēram, antibiotikas noņem iekaisumu, bet dod aukstu enerģiju. Plaušās aukstums – cilvēks visu laiku klepo. Rietumu medicīna to izvadīt neprot.
Ja pacientam ir ilgstoši slikti – informācijas līmenī tad vajadzētu teikt – dvēsele sāp, viņu tomēr visbiežāk aizsūta pie psihiatra, kur izraksta antidepresantus. Imidžterapija dara to, ko Rietumu medicīna nespēj – sakārto cilvēku fiziskajā līmenī, vispirms attaisot nobloķētus kanālus enerģijas līmenī.
Taču, lai tas izdotos, nevar tikai staigāt pa ārstiem un dzert ripas. Pacientam kaut kas ar sevi jādara. Jāmācās, jākustās, jāmeklē informācija. Pašam jāuzņemas par sevi atbildība.

– Pēc jaunām zināšanām braucat uz Rīgu vai Ķīnu. Bet kur atrodas vieta, kur pati smeļaties spēku un mieru? Kur varat sevi netraucēti izklapēt, ja kāda vaina piezogas?
– Esmu kuldīdzniece. Mana māja, kurā mūžs dzīvots, ir tās tuvumā. Liela, bet ilgi stāvēja pusiekārtota. Darbs, mācības, trīs bērni, kuras audzināt nācās vienai. Saprotu jau, ka tā audzināšana vairāk notika neklātienē, ar zīmītēm: tev jāizdara tas, un tev tas. Viņi vāca cits citu, kamēr mamma vai nu mācījās, vai strādāja. Brīžiem domāju, kā to visu izturēju. Un kā viņi. Bet tas gan tiesa – man nevienu mirkli nav bijis garlaicīgi.
Tagad, kopš jaunākā meita no Rīgas atgriezusies Kuldīgā, arī māja beidzot ir iekārtota. Nu te ir viss, kas man vajadzīgs.

– Kas jums ir vajadzīgs, lai justos laimīga?
– Sava skaistā pasaule apkārt. Un tuvie cilvēki tepat blakus. Un doma, ka īstā dzīve tikai tagad sākas.
Katru rītu ceļos četros, iemalkoju kafiju un stundas divas vai trīs meditēju. Tad brīdis cigun vingrošanai. Kad šī rīta cēliena sadaļa galā, aizvedu mazmeitu uz autobusu un veltu laiku zālītēm. Sablendēju savu ikdienas zaļumu porciju. Augus veselības pulveriem, uzlējumiem un ziedītēm palīdz savākt arī rūķīši, bet visu gatavoju pati. Darbojoties domās vienmēr pārskatu arī uz pieņemšanu pieteikušos pacientu sarakstu – divreiz mēnesī strādāju Rīgā, pārējo laiku tepat Kuldīgā. Man vajag, lai ikdienā nav steigas. Un lai ar pacientiem veidojas abpusēja sapratne: es no savas puses tev došu labāko, kas man ir, bet pretī gribu saņemt arī tavu gatavību pašam papūlēties savas veselības labā.

– Jūsu praksē bijis daudz gadījumu, kad prieks par savu veikumu, un arī pacienta acīs pateicība?
– Tas jau ir galvenais šī darba gandarījums. Īpaši tad, ja gadās tāds, kuram ir erka. Erka ir vecvārds, nozīmē gara spēku. To jau pa gabalu var redzēt, ka tāds ir – sirds un dvēsele vaļā, darīs visu, ko ieteiksi. Pat tad, ja seko saruna: jums nav citas izejas kā vien apzināties: vai nu septiņas pēdas zem zemes, vai visiem spēkiem turēties.
Man ir paciente, kurai konstatēja ļaundabīgo audzēju 4. stadijā. Gan no operācijas, gan ķīmijterapijas viņa atteicās. Kad ieradās pie manis, diagnosticējot nobijos: vienos melnumos. Bet kāda erka viņā bija jūtama! Un cilvēks joprojām šajā pasaulē. Abi bumbuļi sāp, taču dzīva. Slavē dzīvi un netaisās mirt. Ar apbrīnu uz viņu skatos.
Turpretī, ja atnāk kāds bez erkas, diezgan skarbi noprasu, ko viņš īsti gaida no šīs vizītes. Ja atbild, ka nekam nav nozīmes, bet, ja jau atnācis, tad grib to pašu, ko paziņam, kuru es, uzstutējusi uz kājām, atsaku, ka to pašu nevaru. Viņam tas nederēs. Katrs citāds. Katram savs.
Sarunu vērts turpināt, ja zini, ko tieši tu gribi. Un kāpēc tieši tev tas vajadzīgs.

Dzīve ir vērtība, nedrīkst izniekot
– Vai ir kādi noteikumi, kurus par prieku veselībai tomēr derētu ievērot ikvienam?
– Vai ikvienam, īsti nezinu, bet saviem pacientiem parasti iesaku arī to, ko esmu pārbaudījusi un par labu atzinusi pati.
*Noēst visas pazīstamās nezāles, kas ap māju! No rīta saplūc, sablendē ar glāzi ūdens, dienas gaitā pa malciņam izdzer!
*Tiem, kuri lieto gaļu, pirms gatavošanas nomērcēt to etiķūdenī ( 3 ēdamkarotes etiķa uz 2 litriem ūdens).
Vērts mērcēt arī visus citrusaugļus – nakti paturēt ūdenī, kurā izšķīdināta tējkarote sodas un sāls.
*Ja nosalušas kājas, tās vannot ūdenī, kam pievienota rupjā sāls, soda un saimniecības ziepes.
*Iet gulēt šodienā, nevis rītdienā.
*Regulāri attīrīt zarnu traktu no parazītiem, jo tieši tur mīt imunitāte. Kopā ar līdziedzīvotājiem tā kļūst gurdena. Diagnostikā redzams, ka cilvēkiem, kuriem ir veselības problēmas, vienmēr ir zarnu parazīti.
*Vienu dienu nedēļā veltīt organisma attīrīšanai, dzerot tikai ūdeni.
*Neēdot pēc 16.00, aknas teiks paldies. Ja to izpildīt grūti, ne kumosiņa vismaz pāris stundas pirms gulētiešanas.
*Nekādos apstākļos nedzert un neēst aukstu, jo kuņģis apēsto spēj pārstrādāt tikai +35 grādos. Ja produkts vēsāks, siltums vajadzīgās temperatūras nodrošināšanai tiek ņemts no nierēm – tās tiek novājinātas.
*Nedzert ūdeni ēšanas laikā un tūlīt pēc ēšanas.
*Ja veselība izgājusi no ierindas, nekoncentrēties uz simptomu mazināšanu, bet meklēt slimības cēloni. Sakārtojot šķietami mazās mājas lietas, parasti nostājas līdzsvarā arī lielās. Ja enerģija un prāts kopā, iespējams iziet cauri jebkurām dzīves grūtībām un veselības problēmām.
*Apzināties, ka savu slimību un veselību rada katrs pats.
* Dzīve ir īsa, un laiks, kas tai dots, uzskatāms par vērtību, kuru nedrīkst izniekot. Lai saglabātu skaidru apziņu līdz pēdējam elpas vilcienam, jātrenējas koncentrēt uzmanību uz to, ko es daru un ko domāju tieši patlaban, nevis šķiest enerģiju, rakājoties pagātnē. Tās vairs nebūs, bet nākotnes vēl nav.
*Investēt savā veselībā un izglītībā. Saprast, ka nekas nenotiek pats no sevis – viss jādara pašam. Un skaidri jāzina mērķis, kā labā vērts pūlēties.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *